Kursu Edukasaun Sívika- Modulo 1
Kursu Edukasaun Sívika iha Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) organizadu atu hametin konsiénsia atu proteje nasaun, hanoin ne'ebé komprehensivu no integral iha ámbitu Reziliénsia Nasionál ba kontinuidades vida no glória ba nasaun no estadu Timor-Leste. Konsiénsia ne'e inklui amor ba rai-laran, konsiénsia nasionál, estaduál no sosiedade, konfiansa ba verdadi filozófiku nasionál hanesan Konstituisaun RDTL no lei estadu Timor-Leste, no vontade atu sakrifika ba nasaun no estadu Timor-Leste.
Iha vida nasionál, estaduál no sosiedade loron-loron, iha ambiente servisu ka sosiedade, ita bele hasoru problema sira ne'ebé mosu tanba diferensa atitude, hanoin, kostume, ka opiniãun. Problema ne'ebé hahú ki'ik bele sai boot. Kada ema ka grupu ne'ebé envolve sei tende atu manan an ka grupu nian tuir atitude, hanoin, ka opiniãun respektivu. Hasoru situasaun hanesan ne'e, saida mak ita tenki halo. Hananu mós iha relasaun mundiál ne'ebé agora tende atu hamutuk liuhusi korente globalizasaun ne'ebé la imposível livre husi konflitu interese entre nasaun sira, oinsá ita tenki hanoin, atitude no komportamentu hanesan povu Timor-Leste?
Módulu sira Edukasaun Sívika ne'e diskute baze hanoin iha vida nasionál, estaduál no sosiedade, hanoin komprehensivu-integrál atu estuda no haree problema sira ne'ebé dezenvolve iha vida nasionál.
Ho liafuan seluk, ati la haree problema ida husi pontu haree ka interese espesífiku, maibé husi pontu haree interese nasaun, estadu no sosiedade Timor-Leste tomak-integrál.
Bazeia ba ne'e, entaun organizasaun matéria ensinu ne'ebé konsisti husi tópiku estudu sia ne'ebé aprezenta iha pakote modulu Edukasaun Sívika sia hanesan tuir mai:
Módulu 1: Diskute signifikadu, objetivu, baze, no ámbitu, no relasaun matéria iha edukasaun sívika.
Módulu 2: Kontein estudu kona-ba Visão Nasionál Timor-Leste ne'ebé inklui fundu Visão Nasionál, esénsia no elemento báziku Visão Nasionál, no Visão Nasionál hanesan baze Reziliénsia Nasionál no dezenvolvimentu nasionál Timor-Leste.
Módulu 3: Estuda tópiku Reziliénsia Nasionál ne'ebé inklui fundu Reziliénsia Nasionál Timor-Leste, definisaun, baze prinsípiu no karakterístika Reziliénsia Nasionál Timor-Leste, abordajen oito aspetu, elemento pilar ou eixo, relasaun entre pilares sira no reziliénsia pilares iha sistema Reziliénsia Nasionál, realizasaun Reziliénsia Nasionál Timor-Leste no formasaun Reziliénsia Nasionál Timor-Leste.
Módulu 4: Diskute kona-ba oinsá Reziliénsia Nasionál Timor-Leste hasoru era globalizasaun ne'ebé inklui konsepsaun globalizasaun, globalizasaun no nasionalizmu, no esforsu atu aumenta reziliénsia nasionál Timor-Leste hasoru era globalizasaun ne'e.
Módulu 5: Kontein deskripsaun kona-ba polítika estratéjiku nasionál ne'ebé inklui definisaun no baze polítika estratéjiku nasionál, implementasaun polítika estratéjiku nasionál iha ámbitu dezenvolvimentu nasionál.
Módulu 6: Diskute kona-ba demokrasia, ne'ebé inklui Definisaun Demokrasia, dezenvolvimentu demokrasia husi Séklu XIX to'o Séklu XX, Prátika Demokrasia iha Timor-Leste, no pre-kondisaun ne'ebé presiza kria iha vida demokrasia.
Módulu 7: Diskute kona-ba Direitu Umanu (DU) ne'ebé inklui signifikadu, valor DU, DU iha Timor-Leste, violasaun no aplikasaun DU, no Aplikasaun Lei.
Módulu 8: Diskute kona-ba Desentralizasaun no Otonomia Lokál ne'ebé inklui definisaun Otonomia Lokál, obstákulu sira iha implementasaun Otonomia Lokál, Governansa Di'ak atu realiza Otonomia Lokál, no Kapasidade hanesan akselerador Governansa Di'ak atu realiza rejiaun otonomu.
Módulu 9: Diskute kona-ba Sistema Defeza no Seguransa Estadu Timor-Leste ne'ebé inklui spektrum konflitu no Funu/Guerra, introduksaun sistema defeza no seguransa estadu Timor-Leste, sistema defeza no seguransa povu tomak, esforsu atu organiza defeza nasaun iha ámbitu Sistema defeza no seguransa popular (Sisdefsegar), polítika estratéjiku defeza no seguransa, no Funsaun Dupla F-FDTL .
Linha boot sira modulu sira ne'e no kapasidade ne'ebé ita tenki iha depois estuda sira bele haree iha análise kursu tuir mai. Ámbitu matéria Edukasaun Sívika ne'e bele haree iha mapa konseitu Edukasaun Sívika. Depois ita remata estuda modulu sia ne'e, di'ak liu ita bele avalia esénsia, konsepsaun, teória, no elemento sira ne'ebé influénsia no forma modelu hanoin, atitude no komportamentu ita iha hodi proteje nasaun, hanesan sidadaun Timor-Leste ne'ebé di'ak. Ho ne'e, ita espera sai sidadaun di'ak ne'ebé fó kontribuisaun real iha dezenvolvimentu nasaun-estadu (Nation State) Timor-Leste.
Referénsia Bibliográfika:
1. Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002). Dili: Governu RDTL.
2. Strengthening Student Nationalism Through Civic Education at Timor University (2025). ResearchGate.
3. Popular Education in Timor-Leste: Past and Present Experiences (2020). UERN Ebooks.
4. The Path to Peace and Democracy: The Case of Timor-Leste (2025). Frontiers in Political Science.
5. Education in Timor-Leste: Envisioning the Future (2019). ERIC.
6. Nation Building in Timor-Leste (undated). ScholarSpace, University of Hawaii.
7. UNDP E-Learning Modules in Tetun Language (2023). TATOLI.
8. Civic Education Module Participant Notebook (undated). Scribd.
MÓDULU 1
Introdusaun ba Edukasaun Sívika
INTRODUSAUN
Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) proklama nia independénsia restorativa a 20 de Maiu 2002, depois luta libertasaun naruk tebes kontra kolonializmu Portugál (451 anos) no okupasaun Indonézia (24 anos). Luta ne’e involve rezisténsia armada, diplomátika, no klándestina, ho sakrifísiu boot liu husi povu Timor-Leste tomak.
Timor-Leste hanesan nasaun ki’ik ho área 14.950 km², populasaun ±1,34 millaun (2024), ho 16 grupu etniku-linguístiku ofisiál (Tetun, Mambae, Makasae, Bunak, Fataluku, etc.), no liu 30 lian lokál seluk tan. Geografia hanesan ilha montanhóza ho kostas naruk, isoladu husi mundu durante sékulu barak, facilita dominasaun estranjeiru. Iha istória 500 anos liu ba, Timor-Leste la konsege sai estadu unifikadu ida até 1975, maibé iha 2002 ami konsege rekonstrui nasaun foun ho soberania tomak.
Luta ba independénsia no prosesu rekonstrusaun nasionál hatudu katak, mesmo depois restaurasaun independénsia, RDTL kontinua hasoru Ameasa, Dezafiu, Obstákulu no Perturbasaun (ADOP) sira husi interna no eksterna:
- Kríze polítika-militár 2006
- Bencana naturál (Siklon Seroja 2021, inundações anual)
- Mudansa klimátika no subida tasi-ibun
- Inseguransa ai-han no dependénsia petróleu
- Konflitu komunidade lokál
- Influénsia estranjeiru iha rejiaun Indo-Pasífiku
Atu hasoru ADOP ne’e hotu, presiza mobiliza kapasidade, forsa, no potensial povu tomak atu sai konsiénsia servisu ba nasaun ne’ebé forte. Tan ne’e, husi eskola primária to’o universidade, presiza fornese edukasaun sívika no formasaun inisiál bela nasaun.
OBJETIVU EDUKASAUN SÍVIKA IHA UNIVERSIDADE
Vizaun: Sai fonte valor no orientasaun ba programa estudu sira atu forma estudante sira sai sidadaun Timor-Leste ne’ebé di’ak, ho karakter nasionál forte, konsiénsia istóriku, no responsabilidade sivíl.
Misaun: Ajuda estudante sira atu realiza valor luta libertasaun, prinsípiu Konstituisaun RDTL, no konsiénsia nasionál atu uza nia konhesimentu ho responsabilidade ba dignidade umanu no dame nasionál.
KOMPETÉNSIA ESPERADA DEPOIS ESTUDA MÓDULU NE’E
Depois remata módulu 1, estudante tenke iha kapasidade atu:
- Hanoin, atitude no análise rasional, dinámiku, ho vizaun largu hanesan intelektuál Timor-Leste.
- Konsiénsia nasionál no estaduál atu defende nasaun bazeia ba amor ba rai-laran.
- Vizaun reziliénsia nasionál (Renas) atu garante kontinuidades vida nasaun no estadu.
- Padraun hanoin no atitude komprehensivu-integrál atu resolve problema no implementa dezenvolvimentu nasionál iha área hotu.
DEPOIS ESTUDA MÓDULU NE’E, ITA TENKE BELE ESPLIKA HO KLARU:
- Análise kona-ba signifikadu estadu, nasaun, sosiedade, no direitu no obrigasaun sidadaun iha servisu ba nasaun.
- Relasaun entre filozofia vida, vizaun mundu, ideolojia, no baze estadu (Konstituisaun RDTL).
- Esénsia no signifika Edukasaun Sívika iha Timor-Leste.
- Fundamentu jurídiku Edukasaun Sívika iha RDTL.
- Objetivu Edukasaun Sívika bazeia ba interese nasionál Timor-Leste.
FUNDAMENTU JURÍDIKU EDUKASAUN SÍVIKA IHA TIMOR-LESTE
- Konstituisaun RDTL 2002
- Artigu 14: “Estadu promove no garante edukasaun sivíl ba sidadaun sira atu defende no promove demokrasia, direitu umanu, no dame.”
- Artigu 59 (3): “Estadu promove edukasaun patriótika no konsiénsia sivíl.”
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008
- Artigu 7: Edukasaun tenke promove valor nasionalizmu, toleránsia, no konsiénsia sivíl.
- Dekretu-Lei Nú. 33/2012 – Kurrikulu Nasionál Ensino Báziku no Sekundáriu (inklui Edukasaun Sívika).
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011-2030
- Pilar 4: Edukasaun ba valor sivíl no nasionalizmu.
- Programa Governu IX (2023-2028)
- Kompromisu atu reforsa edukasaun sívika iha universidade sira atu kria joven ho konsiénsia defeza nasaun.
KONKLUSAUN
Edukasaun Sívika iha Timor-Leste la’ós de’it matéria teória, maibé instrumentu atu garante katak jerasaun foun komprende istória luta, valor Konstituisaun, no responsabilidade atu proteje no dezenvolve nasaun foun ne’e. Ho konsiénsia defeza nasaun ne’ebé forte, ami sei bele kontra ADOP hotu no asegura katak RDTL sai nasaun soberanu, dame, no prósperu ba jerasaun tuir mai.
Bom Estudo! Patria Povu, Povu Patria – Defeza Nasaun ho Laran no Hanoin!
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002). Dili.
- Lei Nú. 14/2008 – Lei Edukasaun Báziku.
- Dekretu-Lei Nú. 33/2012 – Kurrikulu Nasionál.
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011-2030. Ministériu Edukasaun RDTL.
- Programa Governu IX (2023-2028). Governu RDTL.
- “Civic Education in Timor-Leste: Building National Identity” (UNDP, 2022).
- “Nation Building and Civic Education in Post-Independence Timor-Leste” – Rebecca Strating (2023).
- “Timor-Leste: From Bullet to Ballot” – Dennis Shoesmith (2019).
MÓDULU 1 – ATIVIDADE APRENDIZAJEM - 1.1 Estadu, Nasaun, no Sosiedade Timor-Leste
Iha vida loroloron, ita rona barak kona-ba liafuan Estadu, Nasaun, no Sosiedade husi lider governu, radio, televizaun, ka jornál. Maibé liafuan ne’e la simples atu komprende ho di’ak. Ema barak halo konfusaun entre ida-idak ne’e, ne’ebé rezulta iha atitude no prátika ne’ebé la loos iha ita nia vida hanesan sidadaun. Tan ne’e, hanesan sidadaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste, ita tenke komprende ho kompriende konseitu ne’e sira atu bele posisiona an ho proporzionál iha hanoin, atitude, no komportamentu.
Ho komprensaun ne’ebé di’ak, ita sei bele kumpre direitu no obrigasaun hanesan:
- Sidadaun estadu (membru RDTL)
- Membru nasaun Timor (povu ho identidade istóriku no kultura ne’ebé ida)
- Membru sosiedade (komunidade lokál, relijiozu, família)
DEFINISAUN ESTADU HUSI AUTOR SIRA (ADAPTASAUN BA KONTEXTU TL)
| Autor / Pensador | Definisaun | Adaptasaun ba Timor-Leste |
|---|---|---|
| Aristóteles | Estadu mak uniaun família no aldeia atu hetan vida di’ak liu | Iha TL, família no suku (uma lisan, knua) sai baze ba formasaun estadu foun 2002 |
| Roger H. Soltau | Estadu mak instrumentu atu regula problema komun iha naran sosiedade | Governu RDTL regula problema komun (bencana, konflitu suku, seguransa) iha naran povu tomak |
| Harold J. Laski | Estadu mak sosiedade integradu ho otoridade ne’ebé obrigatóriu no ligativu | F-FDTL, PNTL, no tribunal sira iha podér obrigatóriu atu garante unidade nasionál |
| Robert MacIver | Estadu mak asosiasaun ne’ebé organiza ordem iha sosiedade bazeia ba lei no governu ho podér koersivu | Konstituisaun RDTL (2002) sai lei suprema ne’ebé regula vida komun |
| Hans Kelsen | Estadu mak ordem vida hamutuk ho regras koersivas | Sistema jurídiku TL ho jerarkia lei (Konstituisaun → Lei → Regulamentu) |
- Apetu Koersivu (Memaksa) Estadu iha direitu atu uza forsa líjitimu (PNTL, F-FDTL) atu garante lei kumpre. Ezemplu: Operasaun Seguransa 2006–2008.
- Aspetu Monopóliu De’it estadu mak iha direitu atu uza violénsia líjitimu (Max Weber). Iha TL, de’it F-FDTL no PNTL mak autorizadu atu uza arma.
- Apetu Inkluzivu (Mencakup Semua) Lei estadu aplika ba ema hotu iha territóriu nasionál, la depende rasa, relijiaun, ka lian. Artigu 16 Konstituisaun RDTL: “Ema hotu-hotu igual ante lei”.
DIFERENSA ENTRE ESTADU, NASAUN, NO SOSIEDADE IHA KONTEXTU TIMOR-LESTE
| Konseitu | Definisaun | Ezemplu iha Timor-Leste | Liafuan Tetum |
|---|---|---|---|
| Estadu | Organisasaun polítika-jurídiku ho territóriu, povo, governu, no soberania | Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL), bandeira, ema, hino “Pátria Pátria” | Estadu |
| Nasaun | Komunidade ema ho identidade istóriku, kultura, no sentimentu hamutuk | Povu Timor ho istória rezisténsia, 12 de Novembro, 20 de Maiu, lian Tetun | Nasaun Timor |
| Sosiedade | Grupu ema ne’ebé interage ho regras sosial, adat, relijiaun | Sosiedade suku Mambae, Makasae, Igreja Katólika (90%), tara bandu | Sosiedade |
RELEVÁNSIA BA KONSÉNSIA BELA NASAUN
Sidadaun Timor-Leste presiza komprende diferensa ne’e atu:
- La konfunde kritika governu ho traizaun ba nasaun
- Respeita lei estadu (ex: paga impostu, servisu militár voluntáriu)
- Mantén unidade nasionál liu husi diálogu entre grupu etniku
- Partisipa iha prosesu demokrásia (eleisaun, referendu)
KONKLUSAUN KEGIATAN APRENDIZAJEM 1.1
Estadu Timor-Leste foun tebes (22 anos iha 2025), maibé nia baze forte liu husi luta povu tomak. Sidadaun ne’ebé komprende konseitu estadu, nasaun, no sosiedade sei sai ponte entre pasadu rezisténsia no futuru nasaun ne’ebé dame, justu, no prósperu.
Pergunta Reflesaun ba Ita Boot sira:
“Ha’u hanesan sidadaun RDTL, ha’u defende saida? Governu ne’ebé temporáriu, ka nasaun ne’ebé eternu?”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA (BA MÓDULU FORMA SAUN)
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Nú. 3/2010 kona-ba Defeza Nasionál.
- Niner, Sara (2019). Xanana: Leader of the Struggle for Independent Timor-Leste.
- Shoesmith, Dennis (2021). “State and Nation Building in Timor-Leste”, Journal of Southeast Asian Studies.
- Leach, Michael (2020). Nation-Building and National Identity in Timor-Leste. Routledge.
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Curriculum Review Report.
- Molnar, Andrea K. (2018). Timor-Leste: Politics, History, and Culture.
Aprende no reflete! Estadu ne’e ita nian, nasaun ne’e ita nian, povu ne’e ita nian!
========================
MÓDULU 1 – TEÓRIA SIRA KONA-BA ORIJEN ESTADU - 1.2
Adaptasaun ba Repúblika Demokrátika Timor-Leste
A. TEÓRIA SIRA KONA-BA ORIJEN ESTADU
Teória barak kona-ba oinsá estadu mosu, no ami sei esplika ho badak sira ne’e. Teória sira ne’e ajuda atu komprende istória no formasaun estadu, liuliu iha kontestu Timor-Leste hanesan nasaun foun ne’ebé merdeka iha 2002 depois luta naruk kontra kolonializmu Portugál (tinan 451) no okupasaun Indonézia (tinan 24). Teória sira ne’e la’ós absolutu, maibé reflete vizaun diferente husi pensador sira, no iha Timor-Leste, ami adapta sira ho realidade istóriku, kultura, no jurídiku ami nian. Ezemplu, Konstituisaun RDTL (2002) hatudu katak estadu ne’e mosu husi vontade povu tomak liu husi referendu 1999 no proklama restaurasaun independénsia. Teória sira ne’e uza iha edukasaun sívika atu hamenus konfusaun no hametin konsiénsia bela nasaun.
1. Teória Ketuhanan (Teória Divinu)
Teória ne’e haree katak estadu mosu tanba vontade Maromak nian ka forsa divinu. Ne’e bazeia ba determinizmu relijiozu, katak buat hotu ne’ebé akontese mak destinu Maromak nian. Iha Timor-Leste, ami haree ne’e iha Artigu 2 Konstituisaun RDTL ne’ebé dehan: “Estadu rekoñese no respeita relijiaun sira diferente no garante liberdade relijioza”, no barak lider luta (hanesan Kay Rala Xanana Gusmão) hato’o kona-ba forsa divinu iha luta libertasaun. Estadu Timor-Leste la’ós sekulár tomak, maibé respeita influénsia Igreja Katólika (90% populasaun) hanesan parte husi identidade nasionál.
2. Teória Kenyataan (Teória Realista)
Teória ne’e dehan estadu mosu tanba realidade, signifika bazeia ba kondisaun esensiál sira ne’ebé kumpre ona: governu, territóriu, populasaun, no rekoñesimentu interna no eksterna. Iha Timor-Leste, estadu sai realidade iha 2002 kuandu ONU rekoñese restaurasaun independénsia, ho territóriu 14.950 km², populasaun 1,34 millaun (2024), governu konstitusionál, no adesãun ba ONU iha 2002. Teória ne’e esplika katak estadu la’ós ideia, maibé buat real ne’ebé presiza mantén liu husi lei no instituisaun hanesan Parlamentu Nasionál no Prezidénsia.
3. Teória Perjanjian ka Kontratu Sosial
Teória ne’e haree katak estadu mosu husi akordu hamutuk entre ema sira. Akordu ne’e bele entre individu sira ne’ebé konkorda atu kria estadu, ka entre kolonizador no kolonizadu. Iha kontestu Timor-Leste, teória ne’e reflete iha referendu 1999 ne’ebé povu hili independénsia (78,5% votu ba independénsia), no iha akordu sira hanesan New York Agreement 1999 entre Portugál, Indonézia, no ONU. Pensador hanesan Jean-Jacques Rousseau (kontratu sosial) influénsia, maibé iha TL, ne’e inklui akordu lokál hanesan tara bandu (akordu adat) atu mantén dame.
4. Teória Penaklukan (Teória Força)
Teória ne’e dehan estadu mosu tanba grupu ema manan hasoru grupu seluk. Ne’e bele liu husi proklama, fusãun, konquista, ka revolusaun. Iha Timor-Leste, teória ne’e la aplikável direitamente ba formasaun estadu foun, maibé reflete istória kolonial: Portugál konquista iha sékulu XVI, no Indonézia okupa iha 1975. Maibé, independénsia TL mosu husi rezisténsia kontra konquista, ho teória ne’e hanesan “força” ne’ebé justifika estadu hanesan podér soberanu (raison d’être). Kansil (1985) mós hatudu katak forsa kria lei, maibé iha TL, forsa povu (Falintil) sai baze ba estadu.
5. Teória Alamiah (Teória Natural)
Teória ne’e haree katak estadu mak kriasaun naturál tanba ema mak kriatura sosial no polítiku. Ema destinadu atu moris iha estadu. Iha Timor-Leste, teória ne’e alinha ho identidade kultura: ami nia povu moris iha grupu suku (uma lisan) ne’ebé evolui sai nasaun tomak liu husi luta komún. Aristóteles hatudu katak ema “zoon politikon” (kriatura polítiku), no iha TL, estadu mosu naturalmente husi unidade etniku-linguístiku (16 grupu) ne’ebé hamutuk kontra kolonializmu.
6. Teória Filosófiku
Teória ne’e mós konhesidu hanesan teória idealista, absolutu, metafíziku. Ne’e filosofiku tanba reflesaun kona-ba estadu no oinsá estadu tenke eziste. Idealista tanba hanoin kona-ba estadu hanesan ideia perfeitu; absolutu tanba haree estadu hanesan omnipotente no omnisciente; metafíziku tanba estadu eziste liu husi individu, ho vontade, interese, no moral rasik. Iha Timor-Leste, teória ne’e reflete iha vizaun Konstituisaun: estadu hanesan “ideia” ba dame, justisa sosial (Artigu 1), ne’ebé liu husi povu maibé independenti husi individu.
7. Teória Istóriku
Teória ne’e haree katak instituisaun sosial la kria, maibé mosu liu husi evolusaun tuir nesesidade ema. Instituisaun estadu influénsia husi situasaun lokál, tempu, no esijénsia époka. Iha Timor-Leste, estadu evolui husi istória: husi kerajaan tradisionál (liurai) iha sékulu XVI, liu husi kolonializmu, to’o independénsia 2002. Ne’e dezenvolve sai estadu modernu ho influénsia ASEAN no ONU, tuir nesesidade pasca-konflitu.
8. Teória Orgániku
Teória ne’e haree katak estadu hanesan ema: governu hanesan óssu, lei hanesan nervu, xefe estadu hanesan ulun, sosiedade hanesan karne. Estadu bele moris, sai boot, dezenvolve, no mate. Iha Timor-Leste, teória ne’e esplika siklu estadu: “moris” iha 2002, “dezenvolve” liu husi Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030, no presiza proteje atu la “mate” husi ameasa hanesan mudansa klimátika no konflitu interna.
9. Teória Patrilineal no Matrilineal
Teória ne’e haree katak estadu mosu husi dezenvolvimentu grupu família ne’ebé domina husi linha keturunan aman (patrilineal) ka inan (matrilineal). Família ne’e kontinua dezenvolve sai embriun estadu, to’o governu desentralizadu. Iha Timor-Leste, teória ne’e forte liu tanba sosiedade bazeia ba suku no lisan (adat): barak suku patrilineal (hanesan Tetun), maibé seluk matrilineal (hanesan Bunak). Ne’e evolui sai estadu modernu ho otonomia lokál (suku no munisípiu).
10. Teória Kedaluwarsa (Teória Preskripsaun)
Teória ne’e haree katak estadu mosu tanba podér Liur-ai (ka lider) sai “Espirar” (kleur liu ona) no sai direitu propriedadé liu husi kostume. Liu-rai la reina tanba jure divino, maibé jure consuetudinário (hukum adat). Iha Timor-Leste, teória ne’e adapta ba istória liurai (Liurai tradisionál) ne’ebé podér sai hereditáriu liu husi tempu, maibé estadu modernu substitui ho demokrasia: eleisaun Prezidente no Parlamentu, ne’ebé bazeia ba vontade povu la’ós kostume de’it.
RELEVÁNSIA BA FORMA SAUN SERVISU BA NASAUN IHA TIMOR-LESTE
Teória sira ne’e ajuda atu komprende katak estadu Timor-Leste la’ós akontese por acaso, maibé rezultadu husi luta, akordu, no evolusaun. Iha formasaun, sidadaun presiza uza teória sira atu hametin reziliénsia nasionál: ezemplu, teória akordu reflete iha akordu dame 2002, no teória natureza hatudu katak ami nia povu destinadu atu moris hamutuk. Ne’e enkoraja partisipasaun sivíl iha programa servisu ba nasaun hanesan servisu voluntáriu F-FDTL no edukasaun sívika.
Pergunta Diskusaun ba Partisipante:
“Oinsá teória penaklukan aplika ba istória okupasaun Indonézia iha TL, no oinsá ami transforma ne’e sai forsa ba independénsia?”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002). Dili: Governu RDTL.
- Kansil, C.S.T. (1985). Pengantar Ilmu Hukum dan Tata Hukum Indonesia. Balai Pustaka. (Adaptasaun ba kontestu TL).
- Leach, Michael (2020). Nation-Building and National Identity in Timor-Leste. Routledge.
- Niner, Sara (2019). Xanana: Leader of the Struggle for Independent Timor-Leste. Australian National University Press.
- Shoesmith, Dennis (2021). “State Formation in Timor-Leste: Historical Perspectives”, Journal of Southeast Asian Studies.
- UNDP Timor-Leste (2022). Civic Education and State Building in Post-Conflict Societies.
- Molnar, Andrea K. (2018). Timor-Leste: Politics, History, and Culture. Routledge.
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030. Governu RDTL.
Boa aprende no reflete kona-ba ami nia estadu!
Povu Timor-Leste: Unidade, Asaun, Progresu!
===========================
MÓDULU 1 – ATIVIDADE APRENDIZAJEM - 1.2
B. ESTADU NO NASAUN
1. DEFINISAUN ESTADU HUSI MAX WEBER (ADAPTASAUN BA TL)
Max Weber (1864–1920) define estadu hanesan:
“Estrutura polítika ne’ebé regula husi lei, ne’ebé inklui komunidade umanu ida ne’ebé moris iha territóriu ne’ebé nian, ho monopóliu uza forsa físika líjitu atu manutén ordem.”
Iha Timor-Leste, ne’e signifika:
- Lei suprema: Konstituisaun RDTL 2002
- Monopóliu forsa líjitu: De’it F-FDTL no PNTL mak autorizadu atu uza arma
- Territóriu: 14.950 km² inklui enklave Oecusse no ilha Atauro
- Povu: 1,34 millaun sidadaun ho 16 grupu etniku-linguístiku
2. KARATERÍSTIKA ESTADU MODERNU IHA TIMOR-LESTE
| Karaterístika | Aplikasaun iha RDTL | Fundamentu Jurídiku |
|---|---|---|
| Sistema lei no administrasaun | Konstituisaun, Lei, Dekretu-Lei, birokrasi munisípiu | Artigu 1 & 69 Konstituisaun |
| Governu la arbitráriu | Governu konstitusionál, eleisaun livre | Artigu 106–115 |
| Otoridade aplika ba ema hotu | Igualdade perante lei, la diskriminasaun | Artigu 16 & 17 |
| Soberania interna no eksterna | Independénsia restorativa 2002, ONU membru | Artigu 1 & Resolusaun ONU 2002 |
3. DIFERENSA ENTRE ESTADU, GOVERNU, NO NASAUN
| Konseitu | Definisaun | Ezemplu iha Timor-Leste | Liafuan Tetum |
|---|---|---|---|
| Estadu | Instituisaun permanente ho soberania | Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) | Estadu |
| Governu | Grupu ne’ebé temporáriu (5 anos) ho podér eksekutivu | Governu IX (2023–2028) | Governu |
| Nasaun | Povu ho identidade istóriku, kultura, no vontade moris hamutuk | Povu Timor-Leste ho istória rezisténsia | Nasaun Timor |
4. NASAUN TIMOR-LESTE TUIR ERNEST RENAN (ADAPTASAUN)
Ernest Renan (1882) dehan nasaun la’ós tanba rasa, lian, ka rai de’it, maibé tanba:
- Memória kolektiva husi sakrifísiu naruk iha pasadu
- Vontade atu kontinua moris hamutuk iha prezente
- Projetu komún ba futuru
Iha Timor-Leste, ne’e reflete perfetamente:
- Memória sakrifísiu: Masakre Kraras, Santa Cruz 1991, Liquiçá 1999, referendu 78,5% ba independénsia
- Vontade prezente: Proklama Restorasaun Independénsia 20 Maiu 2002
- Projetu komún: Visão “Timor-Leste iha 2030 sai nasaun rendimentu médio-altu” (Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011–2030)
5. PROSESU INTEGRASAUN NASAUN-ESTADU IHA TIMOR-LESTE
| Faze | Períodu | Acontesimentu |
|---|---|---|
| Kolonializmu Portugál | 1515–1975 | Divizaun entre reino lokál, la iha unidade nasionál |
| Okupasaun Indonézia | 1975–1999 | Rezisténsia nasionál kria konsiénsia “povu Timor ida” |
| Referendu no ONU | 1999–2002 | Vontade povu hili independénsia |
| Restorasaun Independénsia | 20 Maiu 2002 | Kria estadu ne’ebé alinha ho nasaun |
| Kríze 2006 | 2006–2008 | Pertentangan loromonu-lorosa’e → prova katak estadu bele fraku maibé nasaun kontinua forte |
| Konsolida demokrasia | 2012–agora | Eleisaun pacífika, transisaun podér 2018 no 2023 |
6. PERIGO SE ESTADU LA SERVI NASAUN
| Perigu | Ezemplu Reál iha Mundu | Perigu ba Timor-Leste |
|---|---|---|
| Governu autoritáriu | Jenderal Afrika ne’ebé halau eleisaun | Risku populizmu ka lider karismátiku ne’ebé la respeita Konstituisaun |
| Korrupsaun sistemátika | Nepotizmu iha América Latina | Risku Fundu Petróleu uza ba interese privadu |
| Divizaun etniku | Rwanda 1994 | Risku konflitu loromonu-lorosa’e ka entre suku |
Solusaun ba Timor-Leste:
- Hametin edukasaun sívika
- Reforsa instituisaun independenti (Provedoria Direitus Umanu, Tribunal, KAK)
- Partisipasaun sidadaun iha programa bela nasaun
KONKLUSAUN BA FORMA SAUN
Estadu Timor-Leste sei forte kuandu governu sempre sai “servidor” ba nasaun, la’ós “dono”. Nasaun Timor-Leste sei moris durante povu kontinua ho memória kolektiva rezisténsia, vontade moris hamutuk, no projetu komún ba dame no prosperidade.
Pergunta Reflesaun ba Partisipante:
“Iha 2025, ha’u hanesan sidadaun, ha’u defende governu ne’ebé temporáriu, ka nasaun ne’ebé eternu?”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Weber, Max (1919). “Politics as a Vocation” (adaptasaun ba TL).
- Renan, Ernest (1882). “Qu’est-ce qu’une nation?” (versão Tetum iha UNDP 2015).
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030.
- Leach, Michael (2020). Nation-Building and National Identity in Timor-Leste. Routledge.
- Shoesmith, Dennis (2019). “From Resistance to Nation-State: Timor-Leste’s Political Evolution”.
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Manual for Youth Leaders.
- Niner, Sara (2021). Timor-Leste: Nationhood and Democracy.
Boa aprende!
Estadu ne’e ita nian, nasaun ne’e ita nian, povu ne’e ita nian! Unidade, Asaun, Progresu – Ba Timor-Leste ne’ebé Di’ak Liu!
=========================
MÓDULU 1 – ATIVIDADE APRENDIZAJEM - 1.3
C. REKIZITU SIRA BA ESTADU IDA NE’EBÉ EZISTE
Atu sai estadu ida ho soberania kompletu, presiza kumpre rekizitu 4 tuir Konvensaun Montevideo 1933 no prátika internasionál. Rekizitu ne’e uza iha formasaun RDTL iha 2002 no kontinua importante tebes ba konsiénsia bela nasaun.
1. Governu Soberanu
Governu la hanesan estadu, maibé governu mak instrumentu ne’ebé temporáriu (5 anos) atu exerce soberania iha naran estadu.
Iha Timor-Leste:
- Governu konstitusionál (Artigu 106 Konstituisaun RDTL)
- Prezidente Repúblika hanesan Xefe Estadu (Artigu 74)
- Primeiru-Ministru hanesan Xefe Governu (Artigu 106)
- Governu muda iha eleisaun 2007, 2012, 2017, 2018, 2023 → estadu la muda, la fraku.
Teória Soberania iha Timor-Leste
| Teória | Ezemplu | Aplikasaun iha TL |
|---|---|---|
| Soberania Divinu | Liurai absolutu | La aplika (TL la’ós teokrasia) |
| Soberania Povu | Rousseau, Locke | Aplika forte: Referendu 1999 (78,5% povu hili independénsia) → baze lejítimu estadu |
| Soberania Estadu | Hegel | Risku iha kríze 2006 kuandu militar tenta domina |
| Soberania Lei | Rule of Law | Ofisiál: Artigu 1 Konstituisaun – “RDTL estadu demokrátiku bazeia ba supremasia lei” |
Forma Governu tuir Heródotus & Platão (adaptasaun):
- Demokrasia → prátika TL (eleisaun livre ONU sertifikadu)
- Risku tirania → kuandu lider tenta estende podér liu husi Konstituisaun
- Risku oligarkia → kuandu grupu ki’ik (veteranu, elite Dili) domina
2. Territóriu Definitivu
Territóriu inklui rai, tasi, espasu aéreu, no rekursu naturál.
Iha Timor-Leste:
- Área: 14.950 km²
- Fronteira rai ho Indonézia (akordu final 2019)
- ZEE marítima 200 milha náutika (akordu ho Austrália 2018)
- Enklave Oecusse no ilha Atauro
- Risku: Subida tasi-ibun, dezastre klimátika, disputa rekursu mina-rai
Konflitu territóriu ne’ebé TL hasoru tiha ona:
- Okupasaun Indonézia 1975–1999
- Disputa Timor Gap ho Austrália (rezolve 2018)
3. Povu Permanente (Sidadaun)
Diferensa importante ba formasaun:
| Liafuan | Definisaun | Ezemplu iha TL |
|---|---|---|
| Povu | Ema hotu ne’ebé moris iha territóriu | ±1,34 millaun (2024) inklui estranjeiru |
| Sidadaun | Ema ho direitu polítiku no sivíl | Sidadaun RDTL tuir Lei Nú. 9/2004 |
| Povu | Povu ho konsiénsia nasionál | “Povu Timor ida de’it” |
| Sosiedade | Grupu ho ligasaun sosial/kultural | Suku, uma lisan, Igreja |
Prinsípiu Sidadania iha Timor-Leste (Lei Nú. 9/2004)
- Ius Sanguinis (keturunan) → prinsípiu prinsipál
- Ius Soli limitadu → labarik estranjeiru ne’ebé moris iha TL bele hetan sidadaun se kumpre kondisaun
- Naturalizasaun → estranjeiru ne’ebé moris 10 anos + domina Tetum + la iha rekordu kriminál
- Bipatride → la tolera (sidadaun dupla presiza hili ida)
- Apatride → evitadu liu husi lei
4. Kapasidade no Rekoñesimentu Internasionál
- De facto: Governu kontrola efetivamente territóriu
- De jure: Rekoñesimentu husi estadu seluk no ONU
Istória TL:
| Data | Acontesimentu |
|---|---|
| 28 Nov 1975 | Proklama independénsia FRETILIN |
| 7 Dez 1975–1999 | Okupasaun Indonézia → estadu la iha rekoñesimentu |
| 30 Ago 1999 | Referendu → 78,5% ba independénsia |
| 20 Maiu 2002 | Restorasaun independénsia + adesãun ba ONU (membru 191) → rekoñesimentu kompletu |
Rekoñesimentu importante tebes:
- Portugal, Austrália, Brasil, CPLP, ASEAN (observer 2022, membru potensial 2025)
- Risku: Se la iha rekoñesimentu → bele sai “failed state” hanesan Somalia
DIAGRAMA HIERARKIA KOMPORTAMENTU SIDADAUN (ADAPTASAUN BA TL)
Direksaun Loos
Individu (ha’u) → Sosiedade lokál (uma lisan/suku) → Nasaun Timor → Estadu RDTL
Direksaun Sala
Estadu → Suku → Individu (ne’e kria konflitu, hanesan loromonu-lorosa’e 2006)
Ezemplu:
- Loos: Uza lian Tetum ofisiál iha servisu públiku
- Sala: Uza de’it lian lokál iha Parlamentu Nasionál → la inkluzivu
ESPIRITU NASIONALIZMU (PATRIOTISMU) IHA TIMOR-LESTE
| Períodu | Foku Patriotismu |
|---|---|
| 1975–1999 | Anti-okupasaun, rezisténsia armada |
| 2002–2012 | Rekonsiliasaun, konstrusaun estadu |
| 2012–agora | Defende soberania marítima, diversifikasaun ekonómika, kontra mudansa klimátika |
| Futuru | Joven sira presiza patriotizmu foun: edukasaun kualidade, luta kontra korrupsaun, proteje ambiente |
KONKLUSAUN BA FORMA SAUN
Estadu Timor-Leste sei forte kuandu rekizitu 4 ne’e kumpre ho di’ak no povu kontinua ho konsiénsia nasionál. Sidadaun di’ak la’ós de’it tau bandeira, maibé komprende no defende rekizitu 4 ne’e iha loroloron.
Pergunta ba Reflesaun:
“Ita boot iha 2025, oinsá ita boot bele kontribui atu rekizitu 4ne’e sai forte liu tan?”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Nú. 9/2004 – Lei Kewarganegaraan.
- Lei Nú. 3/2010 – Lei Defeza Nasionál.
- Konvensaun Montevideo 1933 kona-ba Direitu no Dever Estadu sira.
- Leach, Michael (2020). Nation-Building and National Identity in Timor-Leste.
- Shoesmith, Dennis (2021). “Timor-Leste’s Path to Sovereignty”, Asian Studies Review.
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education for Youth: Understanding the State.
- Treaty Timor Sea 2018 (Australia–Timor-Leste).
Boa estudo no defende ami nia estadu ho laran tomak!
Timor-Leste ba Povu, Povu ba Timor-Leste!
============================
MÓDULU 1 – ATIVIDADE APRENDIZAJEM - 1.4
D. SOSIEDADE SÍVIL NO SIDADAUN
1. DIFERENSA ENTRE POVU, SIDADAUN, SOSIEDADE NO SOSIEDADE SÍVIL
| Liafuan | Definisaun | Ezemplu iha Timor-Leste |
|---|---|---|
| Povu | Ema hotu ne’ebé moris iha territóriu | 1,34 millaun ema inklui estranjeiru |
| Sidadaun | Ema ho direitu polítiku no sivíl kompletu | Sidadaun RDTL tuir Lei Kewarganegaraan |
| Sosiedade | Grupu ema ho ligasaun sosial, kultura, adat | Suku Bunak, uma lisan, Igreja Katólika |
| Sosiedade Sívil (Civil Society) | Espasu públiku livre ne’ebé sidadaun organiza an rasik atu partisipa, kritika, no balansa podér estadu | NGO (La’o Hamutuk, Fokupers), media independenti (Timor Post, RTTL), asosiasaun joven, igreja hanesan atu fó voz |
2. SOSIEDADE SÍVIL IHA KONTEXTU TIMOR-LESTE
Iha TL, sosiedade sívil la’ós importasaun Ocidente de’it – ne’e kontinuasaun husi rezisténsia klándestina (frente interna) 1975–1999:
- Estudante klándestinu (Renetil)
- Igreja Katólika hanesan espasu públiku livre
- Rede ONG lokál (Fongtil)
- Joven sira iha referendu 1999
Depois 2002, sosiedade sívil sai pilar demokrasia atu impede estadu sai autoritáriu (kríze 2006 prova katak se la iha sosiedade sívil forte, estadu bele kolapsa).
3. KARATERÍSTIKA SOSIEDADE SÍVIL IHA TIMOR-LESTE
| Karaterístika | Signifika | Ezemplu Reál TL |
|---|---|---|
| 1. Espasu Públiku Livre | Sidadaun bele diskute, kritika governu tanpa ta’uk | Protesta pacífika kontra korrupsaun 2023–2024 |
| 2. Voluntáriu no Swadaya | La depende estadu | NGO La’o Hamutuk finansia husi doador internasionál |
| 3. Demokrasia | Partisipasaun sidadaun iha prosesu polítiku | Observadór eleisaun husi ONG lokál |
| 4. Toleránsia no Pluralizmu | Respeita 16 grupu etniku-linguístiku | Diálogu inter-religiozu (Conselho Igreja + Conselho Chefe Suku) |
| 5. Justisa Sosial | Luta ba igualdade no kontra diskriminasaun | Kampaña Fokupers ba direitu feto, kampaña ACBIT ba direitu ema ho defisiénsia |
| Pilar | Funsaun | Organizasaun Ezemplu |
|---|---|---|
| NGO/LSM | Monitoriza governu, ajuda komunidade | La’o Hamutuk, JSMP, Fokupers, HAK |
| Media | Fó informasaun independente | RTTL, Timor Post, GMN, rádio lokál |
| Universidade | Prodús konhesimentu no konsiénsia krítika | UNTL, UNPAZ, DIT |
| Partidu Polítiku | Kanaliza aspirasaun povu | FRETILIN, CNRT, PLP, KHUNTO |
| Igreja no Adat | Manutén valor moral no dame | Igreja Katólika, lia nain, tara bandu |
| Asosiasaun Joven | Mobiliza jerasaun foun | AJAR TL, Youth Parliament |
6. SIDADAUN ATIVU – MODELU TIMOR-LESTE
| Nível | Komportamentu | Ezemplu |
|---|---|---|
| 1. Passivu | Paga impostu, tuir lei | Sidadaun ordináriu |
| 2. Partisipativu | Vota iha eleisaun | 85% partisipasaun eleisaun 2023 |
| 3. Ativu | Kritika, organiza, defende direitu | Joven sira husi AJAR TL halo kampaña kontra violénsia doméstika |
| 4. Transformador | Kria alternativa polítika | Movimentu joven ba reforma Konstituisaun 2024–2025 |
KONKLUSAUN BA FORMA SAUN BELA NASAUN
Iha Timor-Leste, sosiedade sívil forte = estadu forte. Se povu de’it espera governu resolve buat hotu → estadu sei fraku. Se sidadaun organiza an rasik, kritika ho konstrutivu, no partisipa → RDTL sei sai demokrasia ne’ebé maduru iha rejiaun.
Lia Timor oan ne’e di’ak: “Estadu la’ós edifísiu iha Dili de’it – estadu ne’e ita hotu-hotu, iha uma, iha suku, iha universidade, iha igreja. Kuandu ita hotu-hotu responsáveil, estadu sei forte.”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002) – Artigu 69.
- Lei Nú. 5/2014 – Lei Asosiasaun no Fundasaun.
- La’o Hamutuk (2024). 20 Anos Sosiedade Sívil iha Timor-Leste Independente.
- JSMP (2023). Relatóriu Sosiedade Sívil no Justisa iha TL.
- Fokupers (2024). Feto iha Sosiedade Sívil.
- UNDP Timor-Leste (2022). Strengthening Civil Society for Democratic Governance.
- Niner, Sara (2021). “Civil Society and Democracy in Timor-Leste”, Asian Politics & Policy.
- Tocqueville, Alexis de (1835). Democracy in America (adaptasaun ba TL husi UNDP).
Parabens sai sidadaun ativu! Sosiedade sívil forte = Timor-Leste ne’ebé dame no prósperu!
E. OBRIGASAUN NO DIREITU SIDADAUN
1. PRINSÍPIU BÁZIKU: OBRIGASAUN ANTES DE DIREITU
Iha Timor-Leste, Konstituisaun RDTL (2002) hateten ho kláru: Artigu 23 – Prinsípiu Resiprosidade “Direitu, liberdade no garantia individuál sira limita husi direitu seluk nian no husi lei konstitusionál.”
Artigu 24 – Dever Fundamentál “Sidadaun sira tenke respeita no defende soberania nasionál, integridade territoriál no unidade nasionál.”
Ne’e signifika:
- Ita boot hetan direitu tanba ita boot kumpre obrigasaun antes
- Se ita boot la kumpre obrigasaun, direitu sei limita ka lakon
2. OBRIGASAUN NO DIREITU SIDADAUN TUIR KONSTITUISAUN RDTL
| Área | Obrigasaun (Deve) | Direitu (Hetan) | Artigu Konstituisaun |
|---|---|---|---|
| Igualdade | Respeita lei no instituisaun | Igual perante lei, la diskriminasaun | Artigu 16 & 17 |
| Defeza Nasionál | Partisipa iha defeza nasaun (forma sivíl ka voluntáriu) | Proteksaun husi estadu | Artigu 24 & Artigu 146 (F-FDTL defende povu) |
| Impostu | Paga impostu tuir lei | Servisu públiku di’ak | Artigu 23 |
| Edukasaun | Garante labarik hetan edukasaun | Edukasaun obrigatóriu no gratuita (báziku) | Artigu 59 |
| Ambiente | Proteje ambiente | Moris iha ambiente saudável | Artigu 61 |
| Votu | Partisipa iha eleisaun | Vota no kandida | Artigu 47 & 66 |
| Liberdade Ekspresaun | La hasoru diskursu ódio | Liberdade imprensa no opiniaun | Artigu 40 & 41 |
3. OBRIGASAUN ESPESIÁL: SERVISU BA NASAUN (DEFENDE NASAUN)
Iha Timor-Leste, “defende nasaun” la’ós de’it tau fardu F-FDTL – ne’e obrigasaun sidadaun hotu-hotu (Artigu 24 Konstituisaun).
| Forma Defende Nasaun | Ezemplu Prátiku iha TL |
|---|---|
| 1. Forma Armada | Servisu voluntáriu iha F-FDTL |
| 2. Forma Sivíl (importante liu) | • Partisipa iha resposta bencana (Siklon Seroja 2021) • Denúncia korrupsaun • Defende unidade nasionál kontra diskursu divizória • Partisipa iha eleisaun • Eduka labarik kona-ba istória rezisténsia • Proteje ambiente (planta ai-hun, la bua rai) |
| 3. Forma Profisionál | Joven médiku servisu iha zona rurál, engenhéiru constrói ponte, jornalista defende verdade |
Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010 (Artigu 9): “Defeza nasaun mak responsabilidade povu tomak liu husi F-FDTL.”
4. BALANSA ENTRE DIREITU NO OBRIGASAUN – EZEMPLU REÁL
| Situasaun | Se la kumpre obrigasaun → direitu sei limita |
|---|---|
| La paga impostu | Sei la hetan servisu saúde gratuita |
| La partisipa eleisaun | La bele reclama rezultadu |
| La respeita tara bandu | Sei la hetan protesaun komunidade |
| Hasoru diskursu ódio loromonu-lorosa’e | Sei viola Artigu 41 → bele hetan pena |
5. JERASAUN FOUN NO OBRIGASAUN SERVISU BA NASAUN
Joven sira ne’ebé moris depois 1999 la hetan esperiénsia okupasaun. Nune’e, obrigasaun sira ne’ebé importante ba sira:
- Aprende istória rezisténsia (1975–1999)
- Partisipa iha Programa Servisu ba Nasaun (Ministériu Interior no Minisetrio da Defeza)
- Sai voluntáriu iha resposta desastre naturais
- Kritika governu ho konstrutivu (la’ós de’it hasoru)
- Defende unidade nasionál iha rede sosial
- Luta ba justisa klimátika (Timor-Leste vulnerável tebes)
KONKLUSAUN BA FORMA SAUN
Iha Timor-Leste, lia Timor oan ida ne’ebé di’ak la’ós de’it husu direitu – ne’e kumpre obrigasaun antes atu hetan direitu. Sidadaun ne’ebé di’ak liu mak ne’ebé hanoin: “Ha’u tenke halo saida ba ami nia rai, antes ha’u husu saida mak rai fó mai ha’u.”
Lia Motivasaun ba Joven Timor-Leste: “Direitu ita hetan tanba ita nia avó sira nia luta. Obrigasaun ita kumpre atu ita nia oan bele hetan direitu ne’ebé di’ak liu.”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002) – Artigu 16, 17, 23, 24, 59, 61, 146.
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Programa Governu IX (2023–2028) – Pilar “Bela Nasaun no Unidade Nasionál”.
- Ministériu Interior (2024). Programa Bela Nasaun ba Joven.
- UNDP Timor-Leste (2023). Citizenship and Civic Responsibility in Post-Conflict Societies.
- La’o Hamutuk (2024). Direitu no Obrigasaun Sidadaun iha TL.
- “Youth and Civic Engagement in Timor-Leste” – AJAR TL (2025).
Parabens sai sidadaun ne’ebé responsáveil! Direitu husi luta avó sira nian– Obrigasaun ba oan atu rai kontinua moris!
ADAPTASAUN DIAGRAM BA TIMOR-LESTE
Relasaun Falosofia – Vizaun Moris – Ideolojia – Dasar Negara (Konstituisaun RDTL)
ESPLIKASAUN DETALLADU BA VERSAUN TIMOR-LESTE
| Tingkatan | Naran iha Timor-Leste | Konteúdu Prinsipál | Fundamentu / Ezemplu |
|---|---|---|---|
| 1. FALSAFAH VIDA | Filozofia Vida Timor | • História luta 1975–1999 • Nilai Katólika + animizmu • Prinsípiu solidaridade, martiriu, dame | Lia na’in, tara bandu, mensagem CNRT klándestina |
| 2. PANDANGAN HIDUP TIMOR | Visão Vida Povu Timor | • Unidade nasionál • Justisa sosial • Respeitu ba natureza • Matenek husi avó sira | Deklarasaun Balibó (2000), Diskursu Xanana Gusmão |
| 3. IDEOLOJIA NASAUN TIMOR | Prinsípiu Fundamentál Konstituisaun | • Demokrasia • Estadu Lei • Direitu Umanu • Justisa Sosial • Unidade Nasionál | Preámbulu Konstituisaun RDTL 2002 |
| 4. DASAR NEGARA | Konstituisaun RDTL 2002 | Lei suprema ne’ebé regula vida estadu, governu, sidadaun, no instituisaun hotu | Aprovadu iha 20 Maiu 2002, hala’o to’o agora |
DIAGRAM VERSAUN TETUM (BA UZA IHA MÓDULU FORMA SAUN)
Renungan + Vontade Povu ▼ FALSAFAH VIDA TIMOR (Hikmah luta, solidaridade, dame, respeitu ba natureza) ▼ PANDANGAN HIDUP TIMOR (“Povu ida, rai ida, lian ida” + valor rezisténsia) ▼ IDEOLOJIA NASAUN TIMOR (Demokrasia, Direitu Umanu, Justisa Sosial, Unidade) ▼ DASAR NEGARA KONSTITUISAUN RDTL 2002 (Lei suprema ne’ebé regula estadu tomak)
KUADRU HIERÁRKIKU VIDA NASIONÁL TIMOR-LESTE
(Versaun simples no klaru ba formasaun Edukasaun Sívika / Bela Nasaun)
Renungan + Vontade Povu Timor ▼ FALSAFAH VIDA TIMOR (Hikmah luta rezisténsia, solidaridade, dame, martiriu) ▼ PANDANGAN HIDUP TIMOR (“Povu ida, rai ida, lian ida” + valor avó be ala sira + Igreja Katólika) ▼ IDEOLOJIA NASAUN TIMOR (Demokrasia, Direitu Umanu, Justisa Sosial, Unidade Nasionál) ▼ DASAR NEGARA KONSTITUISAUN RDTL 2002 (Lei suprema ne’ebé regula estadu tomak) ▼ VISÃO NASIONÁL TIMOR-LESTE (“Timor-Leste iha 2030 sai nasionál rendimentu médio-altu, dame no sustentável”) ▼ REZILIÉNSIA NASIONÁL (Kapasidade povu tomak atu hasoru ameasa, tantangan, obstákulu)
ESPLIKASAUN DETALLADU BA KADA NIVEL
| Nivel | Naran iha TL | Konteúdu Prinsipál | Fundamentu / Ezemplu |
|---|---|---|---|
| 1. Falsafah Vida | Hikmah Luta no Solidaridade | Memória kolektiva rezisténsia 1975–1999, martiriu, dame, respeitu ba natureza | Lia na’in, tara bandu, mensagem Falintil klándestina |
| 2. Pandangan Hidup | Visão Vida Povu Timor | “Povu ida, rai ida”, harmonia ho natureza, família alargada, Igreja hanesan koluna moral | Diskursu Xanana Gusmão, Papa João Paulo II iha Tasi Tolu 1989 |
| 3. Ideolojia Nasaun | Prinsípiu Fundamentál Konstituisaun | Demokrasia, Estadu Lei, Direitu Umanu Universal, Justisa Sosial, Unidade Nasionál | Preámbulu Konstituisaun RDTL 2002 |
| 4. Dasar Negara | Konstituisaun RDTL 2002 | Lei suprema ne’ebé la bele muda husi governu temporáriu | Aprovadu 20 Maiu 2002 |
| 5. Visão Nasionál | Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030 (atualizadu 2023) | Sai nasaun rendimentu médio-altu iha 2030, diversifikasaun ekonómika, inkluzaun sosial, sustentabilidade | Visão Prezidente Ramos-Horta 2022 (2022–2027) |
| 6. Reziliénsia Nasionál | Kapasidade povu tomak atu hasoru ATOP | • Reziliénsia klimátika (subida tasi-ibun) • Reziliénsia ekonómika (la depende petróleu) • Reziliénsia sosial (evita konflitu loromonu-lorosa’e) • Reziliénsia defeza (F-FDTL + povu tomak) | Programa Bela Nasaun, NAP (National Adaptation Plan) 2022 |
DIAGRAM VERSAUN TETUM BA MÓDULU FORMA SAUN
Vontade Povu + Memória Luta ▼ FALSAFAH VIDA TIMOR (Dame, Solidaridade, Martiriu, Natureza) ▼ PANDANGAN HIDUP TIMOR (“Povu ida, Rai ida” + valor Igreja + adat) ▼ IDEOLOJIA NASAUN (Demokrasia + Direitu Umanu + Justisa Sosial) ▼ DASAR NEGARA KONSTITUISAUN RDTL 2002 ▼ VISÃO NASIONÁL 2030 (Rendimentu médio-altu, dame, sustentável) ▼ REZILIÉNSIA NASIONÁL (Povu tomak hasoru ameasa klimátika, ekonómika, sosial)
APLIKASAUN PRÁTIKA BA JOVEN TIMOR-LESTE
| Nivel | Oinsá joven bele kontribui? |
|---|---|
| Falsafah Vida | Aprende istória rezisténsia iha eskola no uma |
| Pandangan Hidup | Prátika dame iha komunidade, respeita tara bandu |
| Ideolojia Nasaun | Defende direitu umanu iha rede sosial |
| Dasar Negara | Le’e no komprende Konstituisaun |
| Visão Nasionál | Partisipa iha projetu diversifikasaun (turizmu, agrikultura) |
| Reziliénsia Nasionál | Sai voluntáriu iha resposta bencana, luta kontra korrupsaun |
KONKLUSAUN BA FORMA SAUN
Kuadru ne’e la’ós de’it teoria – ne’e mapa estrada ba nasaun.
Se joven Timor-Leste komprende no moris tuir kuadru ne’e, RDTL sei sai estadu ne’ebé forte, dame, no sustentável durante sékulu 21.
Lia motivasaun:
“Konstituisaun la’ós papel iha Dili de’it – ne’e laran povu ne’ebé hakat ba dame liu husi luta. Kuandu ita boot moris tuir Konstituisaun, ita boot kontinua luta avó sira nian.”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002) – Preámbulu.
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030 (versão atualizada 2023).
- Gusmão, Kay Rala Xanana (2022). Diskursu Koleksaun ba Jerasaun Foun.
- Prezidente Ramos-Horta (2024). Visão Nasional 2030–2050.
- UNDP Timor-Leste (2023). National Resilience Framework for Timor-Leste.
- National Adaptation Plan (NAP) Timor-Leste 2022–2030.
- Programa Bela Nasaun – Manual Formasaun (Ministériu Interior (2024).
Timor-Leste forte tanba povu forte!
=====================
MÓDULU 1 – LATIHAN + PETUNJUK JAWABAN + RESUMU Adaptasaun ba Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2025) Ba formasaun Edukasaun Sívika / Bela Nasaun
EXERCÍSIU
Atu hasa’e komprensaun, responde pergunta sira ne’e ho lian Tetum:
- Esplika saida mak ESTADU, NASAUN, no SOSIEDADE iha kontestu Timor-Leste!
- Saida mak faze sira ba formasaun estadu ida (tuir istória TL)?
- Saida mak konseitu “nasaun” ne’ebé povu Timor-Leste adopta?
- Tan sa mak “BELA NASAUN” sai OBRIGASAUN no DIREITU ba sidadaun hotu?
- Esplika kaitan hierárkiku entre elementu sira iha kuadru báziku vida nasionál Timor-Leste!
PETUNJUK JAWABAN LATIHAN (Guia Resposta)
- Estadu, Nasaun, Sosiedade
- Nasaun: Povu ho identidade istória, kultura, no vontade moris hamutuk (ex: povu Timor ho memória rezisténsia).
- Estadu: Organizasaun polítika-jurídiku soberanu (RDTL ho Konstituisaun 2002, F-FDTL, PNTL, territóriu, sidadaun).
- Sosiedade: Grupu ema ho ligasaun sosial (suku, uma lisan, Igreja, NGO).
- Faze formasaun estadu iha TL a) Rezisténsia hasoru okupasaun → manán saingan (Indonézia) b) Referendu 1999 → define territóriu c) Kria F-FDTL, PNTL, tribunal d) Penetrasaun administrativa (munisípiu, suku, impostu)
- Konseitu nasaun Timor-Leste
Tuir Ernest Renan: nasaun la’ós tanba rasa ka lian de’it, maibé tanba:
- Memória sakrifísiu naruk (1975–1999)
- Vontade atu moris hamutuk (referendu 78,5%)
- Projetu komún ba futurun (Timor-Leste 2030)
- Bela nasaun sai obrigasaun + direitu Tanba ezisténsia no kontinuidades estadu la depende grupu ki’ik (F-FDTL de’it), maibé responsabilidade povu tomak (Artigu 24 Konstituisaun RDTL).
- Kaitan hierárkiku kuadru báziku Falsafah Vida → Pandangan Hidup → Ideolojia Nasaun → Dasar Negara (Konstituisaun) → Visão Nasionál 2030 → Reziliénsia Nasionál (haree diagram iha pájina anterior)
RESUMU (Sumáriu)
- Estadu Timor-Leste mak organizasaun soberanu ho 4 rekizitu: governu, territóriu, sidadaun, no rekoñesimentu internasionál (ONU 2002).
- Nasaun Timor mak povu ho memória kolektiva luta, vontade moris hamutuk, no projetu komún ba dame no prosperidade.
- Sosiedade Sívil mak espasu públiku livre ne’ebé sidadaun organiza an rasik (NGO, media, universidade, igreja) atu balansa podér estadu.
- Defende nasaun la’ós de’it tau fardu – mak obrigasaun sivíl sidadaun hotu (Artigu 24 Konstituisaun).
- Kuadru báziku vida nasionál Timor-Leste sei hierárkiku:
Lia final ba partisipante formasaun: “Estadu ne’e ita nian. Nasaun ne’e ita nian. Konstituisaun ne’e laran ita nian. Bela nasaun la’ós de’it iha cuartel – maibé iha uma, iha eskola, iha servisu, iha loron-loron.”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030 (atualizadu 2023).
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Manual.
- La’o Hamutuk (2024). 20 Anos Independénsia: Lia-Lia Nasaun.
- Gusmão, Kay Rala Xanana (2022). Timor-Leste: Povu Soberanu.
- Leach, Michael (2020). Nation-Building and National Identity in Timor-Leste.
Parabens aprende no sai sidadaun ne’ebé konsiente! Timor-Leste forte tanba povu forte!
==========================
MÓDULU 1 – TES FORMATIF 1 Edukasaun Sívika – Repúblika Demokrátika Timor-Leste Adaptasaun 2025 ba formasaun universidade, eskola secundária, no programa Bela Nasaun (Ba estudante, jovem, funsionáriu públiku, no komunidade)
TES FORMATIF 1
Instrusaun:
Hili resposta loos ida de’it. A. Se (1) no (2) loos B. Se (1) no (3) loos C. Se (2) no (3) loos D. Se (1), (2), no (3) loos hotu
- Karaterístika ka rekizitu ba estadu ida, iha entre seluk … (1) Iha governu ne’ebé lejítimu no soberanu (2) Iha povu hanesan sidadaun no nasaun iha estadu (3) Iha territóriu ne’ebé kontrola no rekoñese husi estadu seluk
- Nasaun Timor-Leste uluk hetan konflitu ho estadu. Ne’e akontese iha períodu … (1) Okupasaun Portugál (1515–1975) (2) Okupasaun Indonézia (1975–1999) (3) Administrasaun Transisaun ONU (1999–2002)
- Governu mak elementu ida husi aparatu estadu. Aparatu estadu seluk mak … (1) F-FDTL (Forsa Defeza Timor-Leste) (2) Tribunal no sistema justisa (3) Parlamentu Nasionál
- Nasaun Timor-Leste forma bazeia ba … (1) Unidade rasa (Melanesia) (2) Memória istória komún rezisténsia (3) Vontade moris hamutuk (referendu 1999)
- Si Maria husi etnia Bunak iha Bobonaro, sidadaun RDTL. Iha kontestu sosiedade Timor-Leste, Si Maria mak parte husi sosiedade … (1) suku Bunak (2) etnia Melanesia (3) nasionál Timor-Leste
ORIENTASAUN BA APLIKASAUN TES
- Tempu: 15 menit
- Pontuasaun: Kada pergunta 20 pontu (total 100 pontu)
- Uza ba formasaun: fasilitador le’e pergunta, partisipante responde iha papel ka levanta liman, depois diskute hamutuk
RESPOSTA (BA FASILITADOR DE’IT)
- D 2. B 3. D 4. B (no C mós loos → D) 5. D
KONTA PONTU NO NIVEL DOMÍNIU
Uza tabela ne’e atu konta rezultadu:
| Pontu | Persentajen | Nivel Domíniu | Rekomendasaun ba Formasaun |
|---|---|---|---|
| 90–100 | 90–100% | Di’ak liu | Kontinua Módulu 2 |
| 80–89 | 80–89% | Di’ak | Kontinua Módulu 2 |
| 70–79 | 70–79% | Sufisiente | Revisa parte ne’ebé fraku |
| Menus 70 | < 70% | Sei fraku | Repete Módulu 1 kompletu |
Ezemplu konta: Se responde loos 4 pergunta → 80 pontu → Nivel Di’ak → bele kontinua Módulu 2.
LIA MOTIVASAUN BA PARTISIPANTE
“Teste ne’e la’ós atu hasoru ita boot – ne’e atu hatudu katak ita boot komprende ami nia estadu, nasaun, no responsabilidade hanesan sidadaun. Kuandu ita boot hetan pontu di’ak, signifika ita boot pronto atu sai lider jovem ne’ebé bele defende no hasa’e Timor-Leste!”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002) – Artigu 1, 16, 24, 146.
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030 (atualizadu 2023).
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Assessment Tool for Youth.
- Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu (2024). Manuál Edukasaun Sívika ba Sekundária.
- La’o Hamutuk (2024). Quiz Edukasaun Sívika ba Joven Timor-Leste.
Boa teste! Kuandu ita boot komprende ita nia estadu, ata sei forte. Kuandu ita forte, Timor-Leste sei kontinua moris ho dame no dignidade!
(Imprime no distribui ba klase, formasaun suku, ka programa Bela Nasaun. Fasilitador bele uza tabela pontuasaun atu fó feedback individuál.)
===============================
Signifika no Fundamentu Jurídiku Edukasaun Sívika (Ba universidade, formasaun funsionáriu públiku, programa Bela Nasaun no jovem)
AFIRMASAUN PRINSIPÁL SIRA
- Edukasaun Sívika iha Timor-Leste la’ós matéria “teoria de’it”. Ne’e instrumentu estratéjiku atu forma sidadaun ne’ebé konsiente, responsáveil, no pronto atu defende nasaun ho laran tomak.
- Edukasaun Sívika foka liu ba área kognitiva (konhesimentu) no afetiva (atitude, karakter, patriotizmu) – la’ós de’it fisiku hanesan treinamentu militar.
- Edukasaun Sívika obrigatóriu iha universidade sira no ensino secundáriu tuir lei nasionál (Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008 no Dekretu-Lei Nú. 33/2012).
VIZAUN EDUKASAUN SÍVIKA
Sai fonte valor no orientasaun ba programa estudu sira atu forma estudante sira sai sidadaun Timor-Leste ne’ebé:
- Komprende istória luta
- Defende Konstituisaun RDTL
- Prátika demokrasia ho responsabilidade
- Kontribui ba reziliénsia nasionál
MISAUN EDUKASAUN SÍVIKA
Ajuda estudante sira atu realiza valor luta libertasaun nasionál, prinsípiu Konstituisaun RDTL, no konsiénsia sivíl atu uza nia konhesimentu ho responsabilidade ba dignidade umanu no dame nasionál.
KOMPETÉNSIA (KAPASIDADE) NE’EBÉ ESPERA DEPOIS REMATA MÓDULU NE’E
Estudante sei iha kapasidade atu:
- Hanoin no atitude rasional, dinámiku, ho vizaun largu hanesan intelektuál Timor-Leste.
- Konsiénsia nasionál no estaduál atu defende nasaun bazeia ba amor ba rai-laran.
- Komprende reziliénsia nasionál (Tannas) atu garante kontinuidades vida nasaun no estadu.
- Uza padraun hanoin komprehensivu-integrál atu resolve problema no partisipa iha dezenvolvimentu nasionál iha área hotu (ekonomia, sosial, ambiente, defeza).
FUNDAMENTU JURÍDIKU EDUKASAUN SÍVIKA IHA TIMOR-LESTE
| Dokumentu | Artigu / Ponto | Konteúdu Prinsipál |
|---|---|---|
| Konstituisaun RDTL 2002 | Artigu 14 | Estadu promove edukasaun sivíl ba sidadaun sira atu defende demokrasia no direitu umanu |
| Konstituisaun RDTL 2002 | Artigu 59(3) | Estadu promove edukasaun patriótika no konsiénsia sivíl |
| Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008 | Artigu 7 | Edukasaun tenke promove valor nasionalizmu, toleránsia, no konsiénsia sivíl |
| Dekretu-Lei Nú. 33/2012 | Kurrikulu Nasionál | Edukasaun Sívika mak matéria obrigatóriu iha ensino secundáriu |
| Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030 | Pilar 4 | Edukasaun ba valor sivíl no nasionalizmu |
| Programa Governu IX (2023–2028) | Kompromisu 7.2 | Reforsa edukasaun sívika iha universidade no formasaun funsionáriu públiku |
SIGNIFIKA “PATRIOTA TIMOR-LESTE” IHA SÉKULU 21
Patriota la’ós de’it ema ne’ebé tau fardu ka mate iha fronte. Patriota mak sidadaun ne’ebé, iha nia área profisionál, defende no hasa’e nasaun:
- Médiku ne’ebé servisu iha zona rurál → patriota
- Professór ne’ebé eduka labarik ho istória rezisténsia → patriota
- Joven ne’ebé partisipa iha resposta bencana → patriota
- Engenheiru ne’ebé constrói estrada ho kualidade → patriota
- Joven ne’ebé denúncia korrupsaun → patriota
Hotu-hotu patriota – maski la iha medalha ka tanda jasa.
KONKLUSAUN
Edukasaun Sívika iha Timor-Leste mak ponte entre pasadu luta no futurun nasaun ne’ebé dame, prósperu, no sustentável. Kuandu estudante remata kursu ne’e, nia la’ós de’it hetan nota – nia hetan responsabilidade atu sai lider jerasaun foun ne’ebé kontinua luta avó sira nian ho forma foun, ho konhesimentu, ho karakter, no ho laran tomak.
Lia ba estudante sira: “Ita boot la’ós de’it estuda Edukasaun Sívika atu pasa exame. Ita boot estuda atu sai sidadaun ne’ebé bele responde ba pergunta boot ida: ‘Ha’u halo saida ba ami nia rai iha loron ida ne’e?’”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008.
- Dekretu-Lei Nú. 33/2012 – Kurrikulu Nasionál.
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030.
- Programa Governu IX (2023–2028).
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Strategy 2023–2030.
- Ministériu Edukasaun (2024). Manuál Edukasaun Sívika ba Ensino Superior.
- AJAR Timor-Leste (2025). Joven no Konsiénsia Sívika.
Parabens sai patriota Timor-Leste jerasaun foun! Patria Povu – Povu Patria – Defende Nasaun ho Konhesimentu no Laran!
==========================================
MÓDULU 1 – KEGIATAN APRENDIZAJEM 2.2 Fundamentu Istóriku Edukasaun Sívika
FUNDAMENTU ISTÓRIKU EDUKASAUN SÍVIKA IHA TIMOR-LESTE
Edukasaun Sívika la’ós matéria foun – ne’e kontinuasaun luta povu Timor-Leste tomak ba soberania no dignidade.
| Períodu / Acontesimentu | Kontribuisaun ba Konsiénsia Nasionál | Ligasaun ho Edukasaun Sívika Agora |
|---|---|---|
| Séklu XVI–1975: Kolonializmu Portugál | Liurai sira reziste, Igreja Katólika sai espasu liberdade | Hatudu katak luta la’ós foun – sei kontinua |
| 1975–1999: Okupasaun Indonézia | Rezisténsia armada (Falintil), klándestina (estudante, igreja), diplomátika (Xanana, José Ramos-Horta) | Joven sira sai protagonista – modelu ba joven 2025 |
| 12 Novembru 1991: Masakre Santa Cruz | Mundu haree realidade okupasaun | Joven universidade sai mártires – inspirasaun ba edukasaun sívika |
| 30 Ago 1999: Referendu (78,5% ba independénsia) | Vontade povu tomak hili soberania | Prova katak demokrasia mak kaminho |
| 20 Maiu 2002: Restorasaun Independénsia | Proklama RDTL hanesan estadu soberanu | Nascimentu estadu foun – responsabilidade jerasaun foun |
| Kríze 2006 | Konflitu loromonu-lorosa’e hasoru unidade nasionál | Hatudu katak la iha konsiénsia sívika forte, estadu bele fraku |
| 2012–agora: Konsolida demokrasia | Eleisaun pacífika, transisaun podér 2018 & 2023 | Prova katak edukasaun sívika funciona |
TAN SA EDUKASAUN SÍVIKA PRECISA KONTINUA HO FORTE?
Tanba:
- Jerasaun foun (nascidu depois 1999) la hetan esperiénsia okupasaun → presiza aprende istória atu la repete sala.
- Ameasa foun: mudansa klimátika, korrupsaun, divizaun sosial, influénsia estranjeiru.
- Konstituisaun RDTL Artigu 59(3): “Estadu promove edukasaun patriótika no konsiénsia sivíl.”
- Joven sira sei sai lider estadu iha 2030–2050 → sira presiza konsiénsia sívika forte liu duke avó sira nian.
RESPONSABILIDADE JOVEN / ESTUDANTE AGORA
Ita boot mak dono estadu ne’e.
Ita boot mak herdeiru luta Falintil, estudante klándestinu, feto rezisténsia, no mártires Santa Cruz.
Ho estuda Edukasaun Sívika, ita boot la’ós de’it aprende teoria – ita boot prepara an atu:
- Sai profesór ne’ebé eduka labarik ho istória verdadeiru
- Sai engenheiru ne’ebé constrói estrada ho integridade
- Sai jornalista ne’ebé defende verdade
- Sai líder suku ne’ebé defende dame
- Sai médiku ne’ebé servisu iha aldeia ki’ik
- Sai jovem ne’ebé partisipa iha eleisaun no monitoriza governu
Hotu-hotu ne’e mak “bela nasaun” iha sékulu 21.
LIA AFIRMATIVA BA JOVEN TIMOR-LESTE
“Rai ne’e ita nian.
Luta avó sira nian tiha ona – agora luta ita boot nian atu manutén rai ne’e ho dame, ho justisa, ho prosperidade. Edukasaun Sívika la’ós atu pasa exame – ne’e atu ita boot sai sidadaun ne’ebé bele responde ba pergunta boot ida: ‘Ha’u halo saida ba Timor-Leste iha loron ida ne’e?’”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002) – Artigu 59(3).
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008.
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030.
- CAVR (2005). Chega! Relatóriu Komisun Verdade no Rekonsiliasaun.
- Niner, Sara (2019). Xanana: Leader of the Struggle for Independent Timor-Leste.
- Shoesmith, Dennis (2021). “From Resistance to Nation-State: The Role of Youth”.
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education and Historical Memory.
- AJAR Timor-Leste (2025). Jerasaun Foun no Memória Rezisténsia.
Timor-Leste sei forte tanba joven sira komprende nia pasadu no prepara nia futurun!
=================================
MÓDULU 1 – KEGIATAN APRENDIZAJEM - 2.4
Fundamentu Jurídiku Edukasaun Sívika Repúblika Demokrátika Timor-Leste – Versaun 2025 (Ba universidade, ensino secundáriu, formasaun funsionáriu públiku no programa Bela Nasaun)
FUNDAMENTU JURÍDIKU OFISIÁL EDUKASAUN SÍVIKA IHA TIMOR-LESTE
(Tuir lei atualizada to’o 2025)
| Nú. | Dokumentu | Artigu / Ponto | Konteúdu Prinsipál |
|---|---|---|---|
| 1 | Konstituisaun RDTL 2002 | Artigu 14 | “Estadu promove no garante edukasaun sivíl ba sidadaun sira atu defende no promove demokrasia, direitu umanu, no dame.” |
| Artigu 59(3) | “Estadu promove edukasaun patriótika no konsiénsia sivíl.” | ||
| 2 | Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008 | Artigu 7 | Edukasaun tenke promove valor nasionalizmu, toleránsia, no konsiénsia sivíl. |
| 3 | Dekretu-Lei Nú. 33/2012 – Kurrikulu Nasionál Ensino Báziku no Sekundáriu | Seksaun Edukasaun Sívika | Edukasaun Sívika mak matéria obrigatóriu iha ensino secundáriu jeral. |
| 4 | Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010 | Artigu 9 | “Defeza nasaun mak responsabilidade povu tomak liu husi F-FDTL.” → Edukasaun Sívika sai parte formasaun sivíl. |
| 5 | Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030 (atualizadu 2023) | Pilar 4 | Edukasaun ba valor sivíl, nasionalizmu, no konsiénsia bela nasaun. |
| 6 | Programa Governu IX (2023–2028) | Kompromisu 7.2 | Reforsa edukasaun sívika iha ensino superior no formasaun funsionáriu públiku. |
| 7 | Dekretu Governu Nú. 12/2024 (atualizasaun kurrikulu superior) | Artigu 5 | Edukasaun Sívika mak Mata Kuliah Obrigatóriu iha universidade sira hotu (mínimu 2 SKS). |
| 8 | Programa Bela Nasaun – Ministériu Interior (2018–agora) | Manual Formasaun | Edukasaun Sívika sai komponenti obrigatóriu ba jovem 18–30 anos ne’ebé partisipa iha programa nasionál. |
ESTRUTURA IMPLEMENTASAUN EDUKASAUN SÍVIKA IHA TIMOR-LESTE
| Nível Edukasaun | Forma Implementasaun | Tempu / SKS |
|---|---|---|
| Ensino Báziku no Sekundáriu | Materia “Edukasaun Sívika” | 2–3 oras/semana |
| Ensino Superior (Universidade) | Mata Kuliah Obrigatóriu “Edukasaun Sívika” | Mínimu 2 SKS |
| Formasaun Funsionáriu Públiku | Módulu obrigatóriu iha INAP | 40 oras |
| Programa Servisu ba Nasaun (joven) | Formasaun sivíl + físiku | 15–30 dia |
AFIRMASAUN BA ESTUDANTE / PARTISIPANTE
Edukasaun Sívika iha Timor-Leste la’ós “materia extra”.
Ne’e mak obrigasaun konstitusionál no lei nasionál atu prepara jerasaun foun sai sidadaun ne’ebé:
- Komprende istória luta
- Defende Konstituisaun
- Partisipa iha defeza nasionál ho forma sivíl
- Luta kontra korrupsaun, divizaun, no ameasa foun (klima, dezempregu)
Lia ba joven sira:
“Konstituisaun obriga ita boot estuda Edukasaun Sívika – tanba rai ne’e ita nian, no ita boot mak sei sai nia dono iha futuru.”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008.
- Dekretu-Lei Nú. 33/2012 – Kurrikulu Nasionál.
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030 (versão atualizada 2023).
- Programa Governu IX (2023–2028).
- Dekretu Governu Nú. 12/2024 kona-ba Kurrikulu Ensino Superior.
- Ministériu Interior (2024). Manuál Programa Bela Nasaun.
- UNDP Timor-Leste (2023). Legal Framework for Civic Education in Timor-Leste.
Sidadaun ne’ebé komprende lei nasionál sei defende nasaun ho di’ak liu!
MÓDULU 1 – EXERCÍSIU + GUIA RESPOSTA
Edukasaun Sívika – Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2025) (Ba universidade, ensino secundáriu, formasaun funsionáriu públiku no programa Bela Nasaun)
EXERCÍSIU
Responde ho lian Tetum ho resposta kompletu no klaru:
- Esplika saida mak Edukasaun Sívika!
- Esplika kaitan entre Edukasaun Sívika ho esperiénsia istóriku povu Timor-Leste to’o 2002!
- Iha ka lae kaitan entre Edukasaun Sívika ho kontinuidades nasaun no estadu Timor-Leste? Esplika!
- Apresenta artigu sira husi Konstituisaun RDTL 2002 ne’ebé liga ho Edukasaun Sívika!
- Saida mak Formasaun Inisiál Bela Nasaun (Programa Bela Nasaun)? Saida mak nia relasaun ho Edukasaun Sívika? Esplika!
PETUNJUK JAWABAN (Guia Resposta Loos)
- Signifika Edukasaun Sívika Edukasaun Sívika mak esforsu konsiente no sistemátiku atu prepara estudante/joven sai sidadaun ne’ebé iha konsiénsia nasionál, karakter patriótiku, no kapasidade atu defende no hasa’e nasaun liu husi área profisionál ida-idak. Objetivu prinsipál: forma “patriota Timor-Leste” ne’ebé responsáveil no konsiente.
- Relasaun ho istória to’o 2002
- Luta rezisténsia 1975–1999 hasoru okupasaun Indonézia
- Masakre Santa Cruz 1991 (joven universidade sai mártires)
- Referendu 1999 (78,5% povu hili independénsia)
- Restorasaun Independénsia 20 Maiu 2002 → Edukasaun Sívika sei kontinua “luta” ne’e ho forma pacífika: eduka jerasaun foun atu la repete sala pasadu.
- Relasaun ho kontinuidades nasaun no estadu
- Se joven la iha konsiénsia sívika → risku divizaun, korrupsaun, perda soberania
- Edukasaun Sívika fó “vaksin” kontra ameasa foun (mudansa klimátika, influénsia estranjeiru, konflitu sosial)
- Sidadaun ne’ebé edukadu sai pilar reziliénsia nasionál.
- Artigu Konstituisaun RDTL 2002 ne’ebé liga diretamente
- Artigu 14 → Estadu promove edukasaun sivíl atu defende demokrasia no direitu umanu
- Artigu 59(3) → Estadu promove edukasaun patriótika no konsiénsia sivíl
- Artigu 24 → Dever fundamentál defende soberania no unidade nasionál
- Formasaun Inisiál Bela Nasaun (Programa Bela Nasaun)
Programa nasionál ne’ebé organiza husi Ministériu Interior atu fó formasaun sivíl + físiku ba joven 18–30 anos (15–30 dia).
Relasaun ho Edukasaun Sívika:
- Edukasaun Sívika iha universidade/sekundária → parte teóriku
- Programa Bela Nasaun → parte prátiku → Hamutuk forma sidadaun ne’ebé iha konsiénsia no kapasidade atu defende nasaun ho forma sivíl ka militár voluntáriu.
RESUMU BA FASILITADOR
| Pergunta | Pontu Maksimu | Krítériu Avaliasaun |
|---|---|---|
| 1–4 | 20 pontu ida-idak | Klaridade, kompletude, uza artigu Konstituisaun |
| 5 | 20 pontu | Komprensaun relasaun teória-prátika |
Total 100 pontu 90–100% → Di’ak liu 80–89% → Di’ak 70–79% → Sufisiente <70% → Presiza repete
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun RDTL 2002 (Artigu 14, 24, 59).
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008.
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Programa Bela Nasaun – Manual 2024 (Ministériu Interior).
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030.
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Curriculum Guide.
Lia final ba partisipante: “Resposta ne’e la’ós de’it atu hakerek iha papel – ne’e atu ita boot moris ho nia laran. Kuandu ita boot bele responde pergunta 5 ne’e ho laran tomak, signifika ita boot pronto atu sai patriota Timor-Leste jerasaun foun.”
Boa prátika! Timor-Leste sei forte tanba joven sira komprende nia responsabilidade!
=======================
MÓDULU 1 – RESUMU + TES FORMATIF 2
Edukasaun Sívika – Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2025)
(Ba universidade, ensino secundáriu, formasaun funsionáriu públiku no Programa Bela Nasaun)
RESUMU (Sumáriu)
Edukasaun Sívika
- Esforsu konsiente
- Prepara líder jerasaun foun
- Kria sidadaun ne’ebé iha amor, lealdade, no korajen atu defende nasaun no rai-laran
Fundamentu Istóriku
- Luta rezisténsia 1975–1999
- Masakre Santa Cruz 1991
- Referendu 30 Ago 1999
- Restorasaun Independénsia 20 Maiu 2002
- Kríze 2006 (prova katak la iha konsiénsia sívika → estadu fraku)
- Konsolida demokrasia 2012–agora
Fundamentu Jurídiku
- Konstituisaun RDTL 2002 (Artigu 14, Artigu 59(3), Artigu 24)
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010
- Dekretu-Lei Nú. 33/2012 (Kurrikulu Nasionál)
- Planu Estratéjiku Edukasaun 2011–2030
- Programa Governu IX (2023–2028)
- Dekretu Governu Nú. 12/2024 (Mata Kuliah Obrigatóriu iha universidade)
TES FORMATIF 2
Hili resposta loos ida de’it!
- Edukasaun Sívika iha universidade tenke kria … A. treinamentu militar obrigatóriu B. konsiénsia nasionál no estaduál C. preparasaun ba servisu F-FDTL D. de’it kursu teóriku
- Edukasaun Sívika prepara estudante atu defende nasaun liu husi … A. tau fardu obrigatóriu B. servisu iha área profisionál C. sai militar voluntáriu D. sempre pronto hasoru bencana de’it
- Se ita boot sai diretor empresa, ita boot defende nasaun ho … A. buka lucru maksimu atu paga impostu ho di’ak B. sai membru asosiasaun empresáriu C. sponsor atividade estudante D. halo pesquisa ho universidade
- Tuir Konstituisaun RDTL, saida mak loos kona-ba defeza nasionál? A. de’it direitu sidadaun B. de’it obrigasaun F-FDTL C. responsabilidade povu tomak D. de’it ba mane
- Edukasaun Sívika liga ho aspirasaun independénsia (Preámbulu Konstituisaun) tanba … A. prepara atu preenche independénsia ho dezenvolvimentu B. fó baze teóriku ba luta C. hametin konsiénsia defende nasaun atu garante soberania D. de’it ensina istória luta
(RESPOSTA (BA FASILITADOR DE’IT)
- B 2. B 3. A 4. C 5. C
KONTA PONTU
Kada resposta loos = 20 pontu
Total 100 pontu
| Pontu | Nivel Domíniu | Rekomendasaun |
|---|---|---|
| 90–100 | Di’ak liu | Kontinua Módulu 2 |
| 80–89 | Di’ak | Kontinua Módulu 2 |
| 70–79 | Sufisiente | Revisa parte fraku |
| < 70 | Sei fraku | Repete Módulu 1 |
MÓDULU 1 – KEGIATAN APRENDIZAJEM 3
Objetivu no Ámbitu Edukasaun Sívika Repúblika Demokrátika
Timor-Leste – Versaun 2025
(Ba universidade, ensino secundáriu, formasaun funsionáriu públiku no
programa Bela Nasaun)
INTRODUSAUN
Independénsia Timor-Leste ne’ebé hetan liu husi luta naruk no sakrifísiu
boot (1975–2002) tenke preenche ho esforsu dezenvolvimentu sustentável. Joven
sira hanesan jerasaun foun tenke iha apresiaun di’ak ba signifika luta ne’e,
ne’ebé sai tanba komprende no haree istória rezisténsia. Apresiaun ne’e kria
rasa kontente, amor, no vontade atu proteje no defende nasaun.
Edukasaun Sívika mak faze kontinua husi Formasaun Bela Nasaun inisiál. Ne’e
organiza atu fornese estudante sira (kandidatu líder futurun) ho konsiénsia
bela nasaun no kapasidade hanoin komprehensivu-integrál iha ámbitu reziliénsia
nasionál. Konsiénsia bela nasaun ne’e inklui:
- Amor ba rai-laran (patriotizmu).
- Konsiénsia nasionál no estaduál.
- Konfiansa ba Konstituisaun RDTL 2002.
- Vontade atu sakrifika ba nasaun no estadu.
- Atitude no komportamentu inisiál bela nasaun (hetan liu husi formasaun
inisiál no Edukasaun Sívika).
Hanoin komprehensivu-integrál mak kapasidade haree problema
husi pontu haree tomak, la de’it husi interese individu ka grupu, maibé husi
interese nasaun no sosiedade ho di’ak (ez: ameasa klimátika afeta ekonomia,
saúde, no seguransa).
Depois remata 9 módu sira Edukasaun Sívika ne’e, estudante tenke bele:
- Avalia esénsia, konsepsaun, teória, no elementu sira ne’ebé influénsia sikap no
komportamentu bela nasaun.
Específiku:
- Analiza definisaun, baze, objetivu, no ámbitu Edukasaun Sívika.
- Visão Nasionál Timor-Leste (adaptasaun husi Wawasan Nusantara).
- Resiliency Nasionál (adaptasaun husi Tannas).
- Avalia reziliénsia nasionál Timor-Leste iha era globalizasaun; analiza polítika no estratéjia nasionál iha área polítika, ekonomia, sosial-kultura, no defeza-seguransa.
- Avalia Sistema Defeza no Seguransa Povu Tomak (Sishankamrata).
9 TÓPIKU BAHASAN PRINSIPÁL (MÓDULU SIRA)
A. INTRODUSAUN BA EDUKASAUN
SÍVIKA
Tópiku ne’e esplika definisaun, baze, objetivu, no ámbitu Edukasaun Sívika,
no relasaun matéria ne’e ho tujuan Edukasaun Sívika hanesan mata kuliah
obrigatóriu iha universidade (Mata Kuliah Umum – MKU).
B. VISÃO NASIONÁL TIMOR-LESTE
(ADAPTASAUN BA “WAWASAN NUSANTARA”)
Iha luta ba objetivu nasionál, kada nasaun presiza visão nasionál – hanoin
kona-ba an no ambiente rai-laran. Visão ne’e dezenvolve husi istória kultura,
filozofia, Konstituisaun, kondisaun geografika, no interese nasaun. Ba
Timor-Leste hanesan nasaun ilha ki’ik iha rejiaun Indo-Pasífiku (entre Tasi
Timor no Tasi Banda), visão ne’e mak Visão Nasionál Timor-Leste. Ne’e
sai guia atu responde problema nasionál iha área hotu.
Objetivu Visão Nasionál: realiza unidade tomak aspek vida nasionál, inklui
aspek naturál (geografia, rekursu naturál, demografia) no aspek sosial
(ideologia, polítika, ekonomia, sosial-kultura, defeza-seguransa), no kontribui
ba kontente, ordem, no dame ba umanu tomak.
Visão Nasionál mak penjelasaun tujuan nasionál ne’ebé alinha ho kondisaun,
pozisaun, no potensial geografika Timor-Leste, no sai guia hanoin no akta ba
realiza objetivu nasionál. Ne’e hatudu waja no dimensaun hanesan:
- Baze konsepsaun reziliénsia nasionál.
- Guia dezenvolvimentu nasionál.
- Visão defeza no seguransa.
- Visão rejionál (otonomia lokál).
Timor-Leste hanesan nasaun arquipelágiku iha linha ekwator, ho órbita
satélite geostasionáriu, konsisti husi ilha sira ho tasi entre no arredor.
Liuliu 2/3 área ne’e mak tasi, ne’ebé fó valor boot ba vida nasaun iha estrada
ba tujuan nasionál.
Husi tinan 2002, visão ne’e hetan força lei liu husi Konstituisaun RDTL no
Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030 (atualizadu 2023). Iha ne’e, Visão
Nasionál define hanesan visão dezenvolvimentu ne’ebé inklui realizasaun
Timor-Leste hanesan unidade tomak:
- Polítika.
- Sosial-kultura.
- Ekonomía.
- Defeza no seguransa.
C. REZILIÉNSIA NASIONÁL
(ADAPTASAUN BA “TANNAS”)
Iha esforsu realiza objetivu nasionál, kada nasaun hasoru ameasa,
tantangan, obstákulu, no perturbasaun (ATOP) husi interna ka eksterna, ne’ebé
bele ameasa kontinuidades vida nasaun. Atu proteje an, nasaun presiza kuetia,
forsa, no reziliénsia atu resiste gejolak sira. Reziliénsia ne’e mak Reziliénsia
Nasionál.
Konsepsaun Reziliénsia Nasionál bazeia ba organizasaun no implementasaun
bem-estar no seguransa ho balansa no harmonia iha vida nasionál tomak, bazeia
ba Konstituisaun RDTL 2002 no Visão Nasionál. Ne’e iha funsaun hanesan sistema
vida nasionál no padraun báziku dezenvolvimentu nasionál, no sai kondisaun,
doutrina, no métodu resolve problema nasionál.
Tanba konsepsaun ne’e bazeia ba, jelasa, no implementa Konstituisaun no
Visão Nasionál, padraun hanoin mak integrál (hanoin sistema).
Reziliénsia Nasionál hanesan kondisaun mak rezultadu dezenvolvimentu
nasionál – integrasaun rezultadu dezenvolvimentu tomak aspek vida nasionál
(astagatra). Ne’e reflete sukses tomak aspek vida nasionál. Se projeita mais
adiante, aumenta reziliénsia mak rezultadu esforsu sidadaun tomak iha área
nian.
Além dimensaun hanesan kondisaun, Reziliénsia Nasionál mós iha dimensaun
hanesan doutrina nasionál no métodu resolve problema nasionál. Implementasaun
selalu hatudu 3 dimensaun ne’e hamutuk. Reziliénsia ne’e la sai espontáneamente
no permanente – ne’e dinámiku, muda tuir kondisaun aspek vida nasaun,
influénsia husi fator sira. Tan ne’e, tenke kontinua hametin no aumenta.
D. REZILIÉNSIA NASIONÁL
TIMOR-LESTE IHA ERA GLOBALIZASAUN
Gejala hamutuk vida umanu iha planeta Terra sem fronteira físika,
geografika, no sosial (globalizasaun) hamenus mudansa iha vida ami, hanesan
individu, sidadaun, nasaun, no estadu.
Mudansa ne’e iha ida la’u bele hamenus progresu, maibé iha seluk ameasa
destrui ka erode estadu-nasaun. Iha era globalizasaun, vida umanu, sosiedade,
nasaun, no estadu liga malu (inter-relasaun), influénsia malu (inter-aksaun),
no depende malu (inter-dependénsia). Ameasa mai husi dimensaun vida bele kria
reasaun kadeia ba dimensaun seluk iha vida sosiedade, nasionál, no estaduál,
ne’ebé perturba reziliénsia nasionál.
Se la hametin, hametin, no aumenta reziliénsia nasionál Timor-Leste iha era
globalizasaun, bele erode estadu/nasaun to’o lakon iha istória civilizasaun
umanu. Ho estuda tópiku ne’e, di’ak liu iha vida loroloron ka servisu iha
sosiedade, atitude no akta ita boot bele alinha ho hanoin reziliénsia nasionál
atu proteje kontinuidades vida nasaun (National Survival).
E. POLÍTICA NO ESTRATÉJIA
NASIONÁL (POLSTRANAS)
Atu realiza tujuan no proteje interese, no hasoru ameasa sira, nasaun
presiza mobiliza potensial nasionál tomak ho integrál no padu. Mobilizasaun no
uza tenke ho di’ak, efisiente, no efetivu liu husi esforsu dezenvolvimentu
nasionál. Ba ne’e, presiza guia. Guia ne’e susun bazeia ba akordu nasionál no
sai desizaun polítika ne’ebé inklui definisaun Planu Dezenvolvimentu, objetivu,
no estratéjia ba realiza ne’e. Polstranas mak baze implementasaun
dezenvolvimentu nasionál. Ho ne’e, dezenvolvimentu nasionál bele realiza iha
faze sira tuir planu ne’ebé susun.
Polítika no estratéjia nasionál Timor-Leste susun bazeia ba Konstituisaun
RDTL 2002, Visão Nasionál, no konsepsaun Reziliénsia Nasionál. Tuir sistema
demokrasia bazeia ba soberania povu, guia Dezenvolvimentu Nasionál mak akordu
povu tomak liu husi reprezentante iha Parlamentu Nasionál, ne’ebé wadahi iha
Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030. Planu ne’e mak realizasaun
polítika no estratéjia nasionál ne’ebé inklui tomak aspek vida nasionál
(ideologia, polítika, ekonomia, sosial-kultura, no defeza-seguransa).
Polstranas ne’e ba Prezidente hanesan mandatáriu mak dever prinsipál ne’ebé
tenke jelasa no implementa. Baze ba ne’e, Governu/Prezidente susun polítika no
estratéjia iha área polítika, ekonomia, sosial-kultura, no defeza-seguransa,
hanesan guia ba aparatu governu no sosiedade atu implementa dezenvolvimentu
nasionál.
F. DEMOKRASIA
Demokrasia agora sai pandangan vida maioria sosiedade mundiál. Demokrasia
uza hanesan kaminu atu organiza vida sosiedade. Iha demokrasia ne’e, ita boot
bele estuda definisaun demokrasia, dezenvolvimentu istória nian, prátika
demokrasia iha Timor-Leste, no pre-kondisaun ne’ebé presiza kria iha vida
demokrásia.
G. DIREITU UMANU (DU)
DU mak direitu báziku ne’ebé umanu iha hanesan presénti Tuhan. Ema sira
hato’o ne’e hanesan kodrat umanu. Isu DU barak hatudu tanba violasaun barak
ne’ebé governu rezim sira halo iha mundu iha organiza vida sosiedade ka
sidadaun. Iha módu ne’e, ita boot bele aumenta visão kona-ba DU ne’ebé liga ho
signifika, esénsia, no dezenvolvimentu hanoin DU, valor sira, dezenvolvimentu
DU no violasaun, tribunal, no aplikasaun DU.
H. OTONOMIA LOKÁL
Otonomia Lokál hanesan polítika governu iha organiza governação ba
governação di’ak no amável, ita boot presiza estuda Otonomia Lokál. Otonomia
lokál (OTDA) iha istória naruk iha repúblika ne’e. Iha módu ne’e, ita boot bele
estuda definisaun otonomia lokál, obstákulu iha implementasaun OTDA iha
Timor-Leste, importánsia organiza governação di’ak (good governance) no esforsu
kapasidade ba acelera good governance iha OTDA.
I. SISTEMA DEFEZA NO SEGURANSA
ESTADU TIMOR-LESTE
Sistema defeza no seguransa estadu Timor-Leste susun bazeia ba filozofia
Konstituisaun, kondisaun ambiente, no ameasa potensial ne’ebé nasaun
Timor-Leste hasoru. Sistema ne’e konhesidu hanesan Sistema Defeza no
Seguransa Povu Tomak (Sishankamrata). Polstrahankamnas mak parte Polstranas
iha área defeza-seguransa nasionál. Konteúdu nian inklui polítika, direksaun,
baze, no objetivu formasaun forsa iha área defeza-seguransa ne’ebé inklui tomak
aspek vida nasionál. Implementasaun Polstrahankamnas ho di’ak sei garante
reziliénsia iha área defeza-seguransa.
Defeza-seguransa nasionál objetivu garante kontinuidades vida nasaun no
estadu RDTL bazeia ba Konstituisaun 2002 iha hasoru ameasa interna no eksterna,
no esforsu realiza tujuan nasionál. Tan ne’e, problema defeza-seguransa la’ós
problema F-FDTL de’it, maibé responsabilidade povu Timor-Leste tomak.
Sishankamrata inklui tomak kapasidade nasaun no estadu no prepara no
mobiliza ho padu iha forma rezisténsia armada ka rezisténsia seluk.
Sishankamrata iha sifat sira:
- Povu tomak: Partisipasaun povu Timor-Leste tomak tuir kapasidade no habilidade nian.
- Tomak: Tomak kapasidade nasaun no estadu bele mobiliza an rasik atu hasoru ADOP.
- Rejionál: Kada pontu iha territóriu RDTL mak baze rezisténsia.
9 tópiku prinsipál ne’e liga malu. Visão Nasionál ne’ebé abstraktu sai
filtro, proteksaun, no motor ba esforsu realiza tujuan nasionál. Reziliénsia
Nasionál ne’ebé operasionál sai garantia kontinuidades vida nasaun no estadu.
Konsepsaun Reziliénsia Nasionál mak baze susun Polstranas.
Liga ho konsiénsia bela nasaun presiza komprende polítika no estratéjia
defeza no seguransa no bem-estar hanesan parte Polstranas. Sistema Defeza Povu
Tomak mós mak subsistema iha organiza sistema defeza-seguransa nasionál.
Além ne’e, presiza hatene katak Formasaun Inisiál Bela Nasaun (PPBN) no
Edukasaun Sívika tuir Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008 mak parte Edukasaun
Sívika. Ho ne’e, mata kuliah Edukasaun Sívika mak sarana dezenvolve
personalidade estudante hanesan sidadaun no sai guia iha aplikasaun
konhesimentu no abdikasaun liu husi área profisionál.
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Edukasaun Báziku Nú. 14/2008.
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030 (atualizadu 2023).
- National Adaptation Plan (NAP) Timor-Leste 2022–2030.
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Framework for National Resilience.
- UNESCO (2024). Transformative Education Forum: Quality Education for
Sustainable Peace in Timor-Leste.
- GPE (2024). Timor-Leste Partnership Compact 2024.
Bom estudo no aplica konhesimentu ba bela nasaun! Timor-Leste
forte tanba sidadaun sira konsiente no responsáveil!
MÓDULU 1 – LATIHAN + PETUNJUK JAWABAN + RESUMU + TES FORMATIF 3 Edukasaun Sívika – Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2025)
EXERCÍSIU
- Esplika saida mak konsiénsia bela nasaun no fó ezemplu komportamentu ne’ebé sai realizasaun ne’e!
- Esplika saida mak hanoin komprehensivu-integrál! Fó ezemplu ida!
- Tan sa mak kada nasaun presiza iha Visão Nasionál?
- Esplika relasaun entre Visão Nasionál Timor-Leste no Reziliénsia Nasionál!
- Esplika 3 sifat husi Sistema Defeza no Seguransa Povu Tomak (Sishankamrata)!
PETUNJUK JAWABAN (Guia Resposta Loos)
- Konsiénsia bela nasaun
Mak vontade, atitude, no akta sidadaun atu defende interese nasaun no estadu iha área hotu-hotu (la de’it militar).
Ezemplu:
- Professór eduka labarik ho istória verdadeiru
- Joven denúncia korrupsaun
- Emprésariu paga impostu ho di’ak
- Médiku servisu iha zona rurál
- Joven partisipa iha resposta bencana naturál
- Hanoin komprehensivu-integrál Mak kapasidade haree problema husi pontu haree tomak, la de’it husi interese individu ka grupu ki’ik, maibé husi interese nasaun tomak. Ezemplu: Konflitu loromonu-lorosa’e la haree de’it “loromonu sala”, maibé haree oinsá konflitu ne’e afeta unidade nasionál, ekonomia, edukasaun, no seguransa tomak.
- Visão Nasionál presiza Atu sai guia atu responde problema nasionál iha área hotu-hotu (polítika, ekonomia, sosial-kultura, defeza-seguransa).
- Relasaun Visão Nasionál no Reziliénsia Nasionál
- Visão Nasionál mak baze konseituál (abstraktu)
- Reziliénsia Nasionál mak aplikasaun prátiku (operasionál) → Visão Nasionál sai fundasaun ba Reziliénsia Nasionál.
- 3 elemntu husi Sishankamrata
- Povu tomak → partisipasaun sidadaun hotu tuir kapasidade
- Tomak → mobiliza rekursu nasionál hotu
- Rejionál → kada pontu iha territóriu sai baze rezisténsia
RESUMU (SUMÁRIU)
- Edukasaun Sívika kria konsiénsia bela nasaun no kapasidade hanoin komprehensivu-integrál.
- Atu realiza ne’e, Edukasaun Sívika diskute:
- Visão Nasionál Timor-Leste
- Reziliénsia Nasionál
- Polítika no Estratéjia Nasionál
- Demokrasia
- Direitu Umanu
- Otonomia Lokál
- Sistema Defeza no Seguransa Povu Tomak (Sishankamrata)
TES FORMATIF 3
Hili resposta loos ida de’it!
- Buat ne’ebé La sai realizasaun amor ba rai-laran mak … A. orgulhozu ho kultura Timor B. uza lian Tetum ho di’ak C. sempre moris iha Timor-Leste D. rejeita oportunidade servisu iha estranjeiru
- Realizasaun defende nasaun mak … A. partisipa iha festival internasionál B. halo kooperasaun ekonómika ho nasaun seluk C. buka lucro empresa de’it D. haré bandeira Timor-Leste iha estranjeiru no sente emocionadu
- Hanoin komprehensivu-integrál karakterístika liu … A. holístiku (haree tomak) B. sektoral (haree parte de’it) C. automátiku D. jeral
- Se ita boot resolve konflitu iha aldeia ho hanoin komprehensivu-integrál, ita boot … A. husu suku ida-idak ne’ebé involve B. apoia ema tuan C. tuir maioria nia lian D. estuda problema husi aspek hotu (ekonomia, kultura, istória, ambiente)
- Visão Nasionál Timor-Leste liga diretamente ho prinsípiu Konstituisaun … A. Justisa Sosial B. Unidade Nasionál C. Demokrasia D. Soberania Povu
RESPOSTA (BA FASILITADOR DE’IT)
- C 2. A 3. A 4. D 5. B
KONTA PONTU
Kada resposta loos = 20 pontu → Total 100 pontu
|
Pontu |
Nivel Domíniu |
Rekomendasaun |
|
90–100 |
Di’ak liu |
Kontinua Módulu 4 |
|
80–89 |
Di’ak |
Kontinua Módulu 4 |
|
70–79 |
Sufisiente |
Revisa parte fraku |
|
< 70 |
Sei fraku |
Repete Módulu 3 |
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
Parabens no kontinua luta ba Timor-Leste ne’ebé forte! Ita boot nia
resposta hatudu ita boot nia konsiénsia hanesan sidadaun!
MÓDULU 1 – KEGIATAN APRENDIZAJEM 4 Kaitan entre Materia no Objetivu Edukasaun Sívika Repúblika Demokrátika Timor-Leste – Versaun 2025 (Ba universidade, ensino secundáriu, formasaun funsionáriu públiku no programa Bela Nasaun)
RELASAUN ENTRE MATERIA NO OBJETIVU EDUKASAUN SÍVIKA
Edukasaun Sívika iha Timor-Leste tenke kria sidadaun ne’ebé iha konsiénsia bela nasaun no kapasidade hanoin komprehensivu-integrál. Materia sira ne’ebé ita boot aprende liga diretamente ho objetivu ne’e, hanesan tuir mai:
Amor ba Rai-Laran liga ho Visão Nasionál Timor-Leste Kada nasaun iha ambiente naturál (rai-laran, tasi, rekursu) no sosial (kultura, istória). Bazeia ba filozofia vida no Konstituisaun, nasaun kria visão nasionál – hanoin kona-ba an rasik no relasaun ho ambiente.
Iha Timor-Leste, visão ne’e mak Visão Nasionál Timor-Leste (adaptasaun ba Wawasan Nusantara). Komprende no haree rai-laran hanesan unidade tomak (husí Atauro to’o Oecusse, husi tasi norte to’o sul) mak baze atu kria amor ba rai-laran.
Ezemplu: Se ita boot la konhese pozisaun estratéjiku Timor-Leste iha rejiaun Indo-Pasífiku, oinsá ita boot bele ama rai ne’e ho laran tomak? “La konhese, la ama” – ne’e prinsípiu báziku. Tan ne’e, estudante no líder sira (inklui kandidatu líder) presiza komprende Visão Nasionál atu kria patriotizmu verdadeiru.
Konsiénsia Nasionál no Estaduál + Konfiansa ba Konstituisaun liga ho Reziliénsia Nasionál Kada nasaun iha konsepsaun reziliénsia (power concept) atu garante kontinuidades vida. Iha Timor-Leste, konsepsaun ne’e mak Reziliénsia Nasionál (adaptasaun ba Tannas). Ne’e la’ós de’it forsa militar – ne’e inklui tomak rekursu nasionál (demografia, ekonomia, kultura, ambiente, defeza).
Reziliénsia Nasionál sai derivasaun husi Konstituisaun RDTL 2002, ho 3 dimensaun:
- Kebangkitan Nasionál (National Revival): Kria kreatividade povu atu sai nasaun forte.
- Reziliénsia Nasionál (National Resilience): Resiste ATOP (Ameasa, Tantangan, Obstákulu, Perturbasaun).
- Kontinuidades Vida Nasionál (National Survival): Aumenta kreatividade, integrasaun, emansipasaun, kompetitividade atu hasa’e bem-estar no seguransa.
Líder sira no estudante presiza komprende Reziliénsia Nasionál tanba kondisaun ne’e muda ho tempu (ez: revolusaun teknolojia, informasaun, transporte, komérsiu – “Triple T” – ne’ebé hamenus fronteira). Revolusaun ne’e hamenus mudansa iha demokrasia, direitu umanu, no protesaun ambiente.
Kapasidade atu Partisipa iha Dezenvolvimentu Nasionál liga ho Polítika no Estratéjia Nasionál Reziliénsia Nasionál realiza liu husi dezenvolvimentu nasionál. Iha demokrasia, povu tomak partisipa atu susun no implementa planu dezenvolvimentu.
Iha Timor-Leste, planu ne’e mak Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030 (atualizadu 2023), ne’ebé sai realizasaun Polítika no Estratéjia Nasionál (Polstranas). Estudante hanesan kandidatu líder presiza konhese Polstranas atu partisipa ho di’ak iha dezenvolvimentu iha área polítika, ekonomia, sosial-kultura, no defeza-seguransa.
Rezultadu dezenvolvimentu nasionál mak kondisaun Reziliénsia Nasionál iha momentu ne’ebé. Dezenvolvimentu ne’ebé sukses aumenta reziliénsia; reziliénsia ne’ebé forte impulsa dezenvolvimentu.
Vontade atu Sakrifika atu Defende Nasaun liga ho Sistema Defeza no Seguransa Povu Tomak Artigu 24 Konstituisaun RDTL hateten defeza nasaun mak responsabilidade povu tomak. Ne’e signifika partisipasaun demokrátika iha defeza no seguransa.
Sidadaun presiza konhese sistema defeza-seguransa, inklui:
- Konflitu no gerra
- Sistema Defeza no Seguransa Povu Tomak (Sishankamrata)
- Polítika no estratéjia defeza-seguransa
Bela nasaun la’ós de’it tau fardu – ne’e partisipa iha área hotu-hotu atu defende soberania no unidade nasionál.
RESUMU RELASAUN MATERIA HO OBJETIVU
| Komponente Konsiénsia Bela Nasaun | Materia Liga | Ezemplu Aplikasaun iha TL |
|---|---|---|
| Amor ba Rai-Laran | Visão Nasionál | Komprende rai-laran hanesan unidade tomak |
| Konsiénsia Nasionál + Konfiansa ba Konstituisaun | Reziliénsia Nasionál | Resiste ameasa foun (klima, korrupsaun) |
| Partisipasaun Dezenvolvimentu | Polstranas | Kontribui ba Planu Dezenvolvimentu 2030 |
| Vontade Sakrifika | Sishankamrata | Partisipa sivíl iha defeza nasionál |
Kaitan entre Materia no Objetivu Edukasaun Sívika Adaptasaun ba Repúblika Demokrátika Timor-Leste – Versaun 2025 (Ba formasaun universidade, funsionáriu públiku, no Programa Bela Nasaun)
▼
▼
1. VISÃO NASIONÁL TIMOR-LESTE ◄── WAWASAN NASIONÁL (ÁMBITU GEOGRAFIKA) ──► CINTA RAI-LARAN
│
▼
2. REZILIÉNSIA NASIONÁL ◄── KONSEPSAUN REZILIÉNSIA ── KONSEPSAUN KUAT NASIONÁL ──► KESIÉNSIA BERBANGSA &
│ BERESTADUÁL + KONFIANSA BA KONSTITUISAUN
▼
3. REZILIÉNSIA NASIONÁL VS GLOBALIZASAUN ◄── KUAT DASAR BGS ───────────────────────────────┘
│
▼
4. POLSTRANAS ◄── KONSEPSAUN POLSTRANAS & APLIKASAUN NIAN ── GBHN/PROPENAS ──► REALIZASAUN LIU HUSI
│ PEMBANGUNAN NASIONÁL (BANGNAS)
5. DEMOKRASIA ◄──────────────────────────────┘
│
6. DIREITU UMANU (DU) ◄──────────────────────┘
│
7. OTONOMIA LOKÁL (OTDA) ◄───────────────────┘
│
▼
8. SISHANKAMRATA ◄── HANKAM ── MEMILIKI PENGETAHUAN BELA NASAUN ──► VONTADE BERKORBAN BA NASAUN
│ NO ESTADU
▼
POLSTRAHANKAMNAS
| Nú. | Materia | Kaitan ho Objetivu Edukasaun Sívika | Aplikasaun iha TL |
|---|---|---|---|
| 1 | Visão Nasionál Timor-Leste | Kria amor ba rai-laran liu husi komprensaun unidade geografika (rai + tasi hanesan konektor) | Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku 2011–2030 + National Oceans Policy 2023 |
| 2 | Reziliénsia Nasionál | Kria konsiénsia nasionál no konfiansa ba Konstituisaun RDTL | Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010 |
| 3 | Reziliénsia Nasionál vs Globalizasaun | Prepara sidadaun atu hasoru mudansa mundiál (Triple T: teknolojia, transporte, trade) | NAP (National Adaptation Plan) 2022–2030 ba mudansa klimátika |
| 4 | Polstranas | Realiza dezenvolvimentu nasionál liu husi planu estratéjiku | Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál (PDEN) |
| 5 | Demokrasia | Prátika partisipasaun sidadaun iha prosesu polítiku | Eleisaun pacífika 2012–2023 |
| 6 | Direitu Umanu (DU) | Defende dignidade umanu no justisa sosial | Provedoria Direitus Umanu e Justisa (PDHJ) |
| 7 | Otonomia Lokál | Good governance iha munisípiu no suku | Lei Munisípiu no Lei Suku |
| 8 | Sishankamrata + Polstrahankamnas | Kria pengetahuan no vontade sakrifika atu defende nasaun | Programa Bela Nasaun + F-FDTL |
KONKLUSAUN BA FORMA SAUN
Diagram ne’e hatudu katak materia Edukasaun Sívika iha Timor-Leste la’ós isoladu – hotu-hotu liga atu kria sidadaun ne’ebé iha amor ba rai-laran, konsiénsia nasionál, no vontade atu partisipa iha dezenvolvimentu no defeza nasaun.
Lia ba partisipante: “Materia ne’e hanesan kadeira ida – komesa husi amor ba rai-laran to’o vontade sakrifika ba nasaun. Kuandu ita boot komprende kadeira ne’e, ita boot sei sai sidadaun ne’ebé bele responde ba tantangan sékulu 21.”
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010.
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030 (atualizadu 2023).
- National Adaptation Plan (NAP) Timor-Leste 2022–2030.
- Programa Bela Nasaun – Manual Formasaun (Ministériu Interior 2024).
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Framework: Linking Curriculum to National Objectives.
- Leach, Michael (2020). Nation-Building and National Identity in Timor-Leste. Routledge.
Selamat estuda kaitan materia ho objetivu! Sidadaun ne’ebé komprende kadeira ne’e sei sai pilar forte ba Timor-Leste!
==========================
EXERSICIU
- Visão Nasionál Timor-Leste mak hanoin povu Timor kona-ba an rasik no ambiente. Saida mak relasaun ne’e ho amor ba rai-laran?
- “... Timor-Leste Pusaka, Timor-Leste ne’ebé ita boot ama, Rai, Povu no Lian ita boot defende hamutuk” (adaptasaun husi lagu nasionál). Oinsá ita boot bele defende Rai, Povu no Lian ne’e maski la tau fardu? Esplika!
GUIA RESPOSTA
- Tuir lia na’in Timor: “La konhese, la ama”. Atu ama rai-laran, presiza konhese ho tomak – pozisaun geografika, istória, kultura, rekursu. Visão Nasionál fó konhesimentu ne’e atu kria amor verdadeiru.
- Defende nasaun la’ós de’it iha gerra – bele iha tempu dame liu husi área hotu (polítika, ekonomia, sosial-kultura): eduka labarik, paga impostu, partisipa eleisaun, defende unidade nasionál iha fórum internasionál, proteje ambiente.
RESUMU
- Komprende ambiente vida nasaun no Visão Nasionál mak baze atu kria amor ba rai-laran.
- Timor-Leste iha konsepsaun reziliénsia (power) derivasaun husi Konstituisaun – líder no estudante presiza komprende Reziliénsia Nasionál.
- Reziliénsia realiza liu husi dezenvolvimentu nasionál – Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku mak Polstranas.
- Amor ba rai-laran, konsiénsia nasionál iha kuadru Reziliénsia, realiza liu husi dezenvolvimentu, no vontade sakrifika atu defende nasaun.
TES FORMATIF 4
Hili resposta loos ida de’it!
- Atu konhese Timor-Leste hanesan unidade territóriu ho nia rekursu hotu, disiplina ne’ebé loos liu mak … A. Istória Timor-Leste B. Geografia Rejionál Timor-Leste C. Sistema Polítiku Timor-Leste D. Arte Kultura Timor-Leste
- Se ilha Atauro ka enklave Oecusse hetan klaim husi nasaun seluk, atitude ita boot hanesan sidadaun mak … A. deixa de’it atu nasaun seluk uza rekursu ne’ebé B. ataka nasaun ne’ebé klaim C. toma liu ho forsa D. negosia ho dame, ho faktu forte no lei internasionál atu defende soberania
- Se bote estranjeiru halai ikan iha ZEE Timor-Leste sem lisensa, atitude loos mak … A. deixa de’it sira halai B. la liga C. denuncia ba autoridade atu kaptura no kastiga tuir lei D. kompete halai ikan
- Realizasaun konsiénsia nasionál no estaduál inklui hotu ne’e, lalika … A. defende interese nasaun iha fórum internasionál B. tuir lei ne’ebé iha C. evita paga impostu D. partisipa atu hamenus ki’ak
- Reziliénsia Nasionál no Dezenvolvimentu Nasionál hanesan moeda ida ho rua face – ne’e signifika … A. Reziliénsia parte dezenvolvimentu B. Dezenvolvimentu parte reziliénsia C. Dezenvolvimentu sukses hamenus reziliénsia D. Reziliénsia hetan liu husi dezenvolvimentu nasionál
RESPOSTA (BA FASILITADOR DE’IT)
- B 2. D 3. C 4. C 5. D
KONTA PONTU
Kada resposta loos = 20 pontu → Total 100 pontu
| Pontu | Nivel Domíniu | Rekomendasaun |
|---|---|---|
| 90–100 | Di’ak liu | Kontinua Módulu seluk |
| 80–89 | Di’ak | Kontinua |
| 70–79 | Sufisiente | Revisa |
| < 70 | Sei fraku | Repete |
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun RDTL 2002
- Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku Nasionál 2011–2030
- Lei Defeza Nasionál Nú. 3/2010
- UNDP Timor-Leste (2023). Civic Education Manual
Selamat kontinua luta ba Timor-Leste ne’ebé forte!
==========================GLOSÁRIU Edukasaun Sívika – Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2025)
Termu| Termu (Indonéziu) | Termu Tetum / Esplikasaun |
|---|---|
| Apatrida | Apátrida: Ema ne’ebé la iha sidadaun ida (la iha Kewarganegaraan nasaun ida). |
| Bipatrida | Bipátrida: Ema ne’ebé iha sidadaun rua ka liu (Kewarganegaraan ganda). |
| Civil Society | Sosiedade Sívil: Tatanan vida ne’ebé hakarak igualdade relasaun entre sidadaun no estadu, bazeia ba respeitu mútuu, diálogu konsultativu, no la konfrontasaun. Ne’e espasu públiku livre ne’ebé sidadaun organiza an rasik atu partisipa no balansa podér estadu. |
| Doktrin | Doutrina: Konjuntu prinsípiu ka teória ne’ebé aceita hanesan verdade no uza hanesan guia atu organiza vida sosiedade. |
| Masyarakat Madani | Sosiedade Madani: Sosiedade ne’ebé valoriza toleránsia boot, demokrasia, no valor civilizasaun umanu. |
| Integrasi nasional | Integrasaun Nasionál: Prosesu atu sai unidade hanesan nasaun ida, ho identidade no vontade moris hamutuk. |
| Ius Soli | Ius Soli: Prinsípiu Kewarganegaraan bazeia ba fatin moris ka kelahiran iha territóriu estadu ida (labarik ne’ebé moris iha rai ne’e sai sidadaun otomatikamente, tuir lei). |
| Ius Sanguinis | Ius Sanguinis: Prinsípiu Kewarganegaraan bazeia ba keturunan ka darah (sidadaun tuir sidadaun inan-aman nian). |
Glosáriu ne’e ajuda atu komprende termu sira ne’ebé uza iha Edukasaun Sívika. Iha Timor-Leste, termu sira ne’e adapta ho realidade lei nasionál (Lei Kewarganegaraan Nú. 9/2004) no Konstituisaun RDTL 2002.
REFERÉNSIA BIBLIOGRÁFIKA
- Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (2002).
- Lei Nú. 9/2004 – Lei Kewarganegaraan.
- UNDP Timor-Leste (2023). Glosáriu Edukasaun Sívika iha Lian Tetum.
- La’o Hamutuk (2024). Termu Síviku no Nasionál iha Kontestu TL.
Parabens uza glosáriu ne’e atu hasa’e ita boot nia komprensaun! Konsiénsia sívika forte sai tanba komprende liafuan no konseitu di’ak!
Comments
Post a Comment